Valdība apstiprina 400 miljonus vērtu atbalstu, lai mazinātu enerģijas cenu triecienu

Kā valdības sēdē atzīmēja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K), atbalsta pasākumi izstrādāti ar mērķi, lai mazinātu iedzīvotāju stresa līmeni saistībā ar spēju samaksāt komunālos rēķinus.

Lai mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēts uzlabot arī mājokļa pabalsta pieejamību un noteikt valsts atbalstu noteiktām personu grupām – senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, kā arī ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Kā valdības sēdē atgādināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iepriekšējā ziemā valsts sniegtais atbalsts enerģijas cenu kompensēšanai iedzīvotājiem sasniedza 250 miljonus eiro.

Valdības sēdē diskusijas raisījās par papildu izdevumiem, kas pakotnē paredzēta, lai nodrošinātu ieviešamā atbalsta administrēšanu. Pašvaldības šim mērķim prasa vairāk nekā piecus miljonus eiro, pret ko iebilst finanšu ministrs. Tomēr valdība akceptēja izstrādāto atbalsta pakotni par spīti šiem iebildumiem.

Plašāks atbalsts par apkures izdevumiem

Sākotnēji Ministru kabinets bija lēmis par atbalstu mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Tomēr, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, regulējumā iekļauts arī atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto arī šos resursus. Līdz ar to atbalsts iedzīvotājiem būs plašāks un arī agrāks, nekā sākotnēji iecerēts.

Proti, valdības nolēma atbalstu sniegt jau no šā gada 1. jūlija (tie, kuri jau ir saņēmuši jauno izlīdzinātā maksājuma rēķinu, nākamajā rēķinā saņems pārrēķinātu izlīdzināto maksājumu, kas ietvers atbalsta piemērošanu no 1. jūlija). No valsts budžeta līdzekļiem tiks segta puse no energoresursa cenas pieauguma. Turklāt iepriekš noteiktais atbalsta periods pagarināts līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Saskaņā ar valdības otrdienas lēmumu atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī.

Tāpat atbalsts atvēlēts mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Kā atzīmē Ekonomikas ministrijā, attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots pienākums dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim valdība nolēma iedzīvotājiem kompensēt centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksu. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Koksnes granulām un briketēm cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par MWh.

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Paplašina mājokļa pabalsta saņēmēju loku

Savukārt, lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim, piedāvāts piemērot koeficientu "3" (koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.

Tāpat likumprojektā noteikts terminēts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai līdz 2023.gada maijam 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.

Lai iekļautos cietā kurināmā cenās 2022./2023.gada apkures sezonā, bet neveicinātu pārmērīgu cietā kurināmā cenu celšanos, likumprojektā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā mājokļa kopējo platību (32 kvadrātmetri pirmajai personai mājsaimniecībā un 18 kvadrātmetri – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, ja pašvaldība nav noteikusi vairāk), par kuru tiek aprēķināts mājokļa pabalsts.

Mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru, bet mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā četri eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru.

Valsts pabalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam paredzēts 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī, 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī (508,57 eiro ir rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2020.gadā) un 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī.

Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, vai arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.

Tāpat valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja, pilngadīga persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu.

Pabalstu saņems arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

Valsts pabalsta apmēru nosaka pirms pirmā maksājuma uzsākšanas – 2022.gada 1.novembrī. Ja pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir pēc 2022.gada 1.novembra, tad to nosaka dienā, kad pakalpojumu piešķir. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķirto (pārrēķināto) apmēru, tas ir, bruto apmēru, pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50% no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.

Valsts pabalstu pārrēķina, ja pakalpojuma apmērs vai pakalpojumu kopsumma samazinās. Tas nozīmē, ja, piemēram, vecuma pensija uz 2022.gada 1.novembri ir 299 eiro, tad visā valsts pabalsta izmaksas periodā personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī, arī, ja pēc 2022.gada 1.novembra tiek veikts vecuma pensijas pārrēķins par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārrēķinātais pensijas apmērs ir 305 eiro.

Savukārt, ja, piemēram, persona uz 2022. gada 1. novembri saņēma II grupas invaliditātes pensiju 302 eiro apmērā un viņai piešķīra valsts pabalstu 20 eiro mēnesī, tad situācijā, kad, uzlabojoties veselībai, VDEĀVK nosaka vieglāku – III grupas invaliditāti un pensiju nosaka III grupa invaliditātes pensijas apmērā – 136 eiro, arī valsts pabalsta apmērs nosakāms 30 eiro apmērā. Pārrēķināto valsts pabalstu 30 eiro mēnesī izmaksās ar nākamo mēnesi, kurā veikts pārrēķins.

Valsts pabalsta apmērs par bērnu ar invaliditāti ir 30 eiro mēnesī. To piešķirs un izmaksās, nevērtējot saņemto pakalpojumu apmēru. Ja valsts pabalsta izmaksas laikā mainās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējs, tad valsts pabalstu jaunajam saņēmējam izmaksā ar nākamo mēnesi pēc mēneša, kurā mainījās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta saņēmējs.

Ceturtdien vēl gaidāmas debates Saeimā

Par jauno atbalsta pakotni vēl jābalso Saeimā. Paredzēts, ka tas varētu notikt jau šīs ceturtdienas sēdē.

Valdības akceptētos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem pozitīvi novērtējusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, atzīstot, ka izvēlētais cēļs ir pareizs.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) saistībā ar atbalsta mehānismu ieviešanu vērš uzmanību uz to, ka daudzas lietas varētu risināt efektīvāk, ja tiktu ieviesta automatizēta maksājumu sistēma, norādot, ka līdz tam daudzas atbalsta administrēšanas lietas tiek automātiski pārceltas uz pašvaldībām.

LPS arī mudina valdību lemt par intensīvāku atbalstu centrālās apkures lietotājiem, lai nepaplašinātu iedzīvotāju reģionālo nevienlīdzību šajā jomā.