Valdība šo gadu pasludina par Goda ģimeņu gadu, taču joprojām nav skaidrs, kā aizbērt demogrāfisko bedri

Taču centieni palielināt dzimstību un tautiešu reemigrācijas plāni, visticamāk, tomēr neļaus Latvijai izvairīties no sarunas par viesstrādniekiem. Darba devēji saka, – jau tagad ir simtiem profesiju, kurās trūkst darba roku, un tās varot atrast tikai ārzemēs.

Ar katru gadu demogrāfiskā bedre Latvijā kļūst arvien dziļāka, turklāt pašreizējām tendencēm turpinoties, pēc nepilniem desmit gadiem, mūsu būs par vēl 200 000 mazāk. Būtiski, ka Latvijas sabiedrība kļūst ne vien skaitliski nelielāka, bet arī vecāka. Un tas ir arvien lielāks slogs uz strādājošo pleciem.

"Demogrāfisko lietu centra" valdībā prezentētajā demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis" viss uzsvars likts uz dažādiem atbalsta veidiem ģimenēm ar bērniem un reemigrācijas veicināšanu.

Priekšlikumi arī paredz trīs gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kas izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus,  kā arī to, lai valsts par vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, veiktu pilnas sociālās iemaksas, tomēr šīm iecerēm vismaz šobrīd nav finansiāla seguma.

Taču darbaroku uzņēmumiem trūkst jau tagad, un, kā iepriekš uzsvēruši demogrāfijas pētnieki, bez viesstrādniekiem neiztikt. Par to ziņojumā nav iekļauts neviens punkts.

"Dzimstības rādītāji mūsu tautiešiem Anglijā, piemēram, ir divreiz lielāki nekā Latvijā. Tas liecina, ka mums jāpanāk, lai atgriežas mūsu pašu cilvēki, un tikai tad, kad mēs būsim veikuši šādu visaptverošu dzimstības veicināšanu, visa veida atbalsts ģimenēm ar bērniem, gan mūsu pašu tautiešu atgriešanās, tad mēs varam runāt par kādu viedu imigrāciju," saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Imants Parādnieks.

Arī Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka ir vismaz 300 profesijas, kurās Latvijā būtu ar steigu piesaistāmi augsti kvalificēti ārvalstu speciālisti.

"LDDK atbalsta to, ka mēs ejam uz augstākās pievienotās vērtības ekonomiku un ka no ārvalstīm tiek piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti. Šobrīd ģimeņu atbalsta politika ir viens no starptautiskās konkurētspējas instrumentiem, kur valstis sacenšas savā starpā," norāda LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns.

Piemēram, Igaunijā, atbalsts par trešo bērnu ģimenē ir 400 eiro, Latvijā – sākot no marta valsts atbalsts par trešo bērnu būs 100 eiro.