Uz saturu

Valodniece Dite Liepa "sāļviru" negrasās "tolerēt"

Jau 21 gadu Latvijā notiek aptauja, kuras iznākumu sabiedrība gaida ar interesi. Šonedēļ paziņots pagājušā gada vārdu, nevārdu un spārnotais teiciens. Valodas pētniece un pasniedzēja Dite Liepa gan uzskata – uzmanība, kas pievērsta šai aptaujai, ir pārspīlēta, taču šajā visā ir arī kas pozitīvs.

2024. gada 31. janvārī 15:15

Par gada vārdu atzīts "atdēvēt", par gada jaunvārdu – "sāļvira", bet nevārda godā ticis "tolerēt".

Aptaujas rezultāts jau paspējis raisīt diskusijas sociālā medija "X" lietotāju vidū. Piemēram, teātra kritiķe Zane Radzobe raksta: "Piedodiet, atvainojiet, bet vai "atdēvēt" nav kalks? Vai tad tā tagad vajag runāt? Es laikam esmu konservatīva, bet liekas, ka valodas procesi mums kļuvuši galvenokārt par joku avotu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aptauju par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, ik gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Rīgas Stradiņa universitātes docente, Latvijas Universitātes pētniece Dite Liepa sarunā ar "tv3.lv" dēvē to par izklaidējošu šovu un atzīst, ka viņai kā valodas skolotājai ir pat neērti ik gadu taisnoties par to, ar ko pašai nav nekādas saistības.

Liepa uzskata, ka šim pasākumam pievērsta nevajadzīgi pastiprināta uzmanība. "Lielākā daļa šo vārdu ir absolūti nelietojami un nepieņemami," saka pētniece. Viņa aicina notikumu uztvert kā rotaļāšanos ar valodu.

"Es ļoti labi zinu, ka soļanku es nekad nedēvēšu par sāļviru, es nekad nerunāšu par atdēvēšanu. Bet sava daļa labuma šajā akcijā ir. Tas, protams, aicina pievērst uzmanību valodai. Kaut vai fakts, ka šādi vārdi nav veiksmīgi, kurš katrs nevar nodarboties ar valodas jaunradi, taču galvenais – valodu veido sabiedrība, nevis tas tiek uzspiests no malas," "tv3.lv" saka Dite Liepa.

Janvārī notiekošā akcija ierasti ir pirmais notikums jaunajā gadā, kas pievērš plašu uzmanību – gandrīz vai kā gada notikumus valodā! "Protams, valodai jāpievērš uzmanība.

Un tas, kas man patīk šajā akcijā: ka tiek apkopoti stilistiski neveiksmīgie izteicieni, neveiklās frāzes, kas mudina domāt par publisku diskusiju kultūru, un, cerams, liek pārdomāt daža politiķa vai amatpersonas prasmi izteikties.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Cilvēki diskutē par valodu, un šajos strīdos rodas kāds veiksmīgāks aizstājējvārds. Taču sabiedrība šo akciju uztver arī citādi: tā kā tiek rādītas norūpējušās sejas, sabiedrības vairākums uzskata, ka valodnieki to vien ir darījuši, ka visu gadu domājuši, kādus vārdus piedāvāt, un tas no mediju puses ir aplam pasniegts. Turklāt šīs pārprastās rūpes par valodu tiek piedēvētas visiem Latvijas valodniekiem," atzīst Dite Liepa. "Bet tā taču nav! Tā ir vienas sabiedriskas kopas iniciatīva! Tas nav ne Valsts valodas centra, ne Latviešu valodas aģentūras, ne Latvijas augstskolu valodnieku viedoklis!"

Iepriekšējo gadu akcijās ir atzīts, ka bieži vien balsojumos ir pretēji viedokļi un ir grūti atrast kopsaucēju, proti, kas vienam dalībniekam vārds, citam – nevārds; turklāt – cik tad ir to balsotāju? Ap 20? Tas vien liecina par šīs akcijas neloģiskumu.

Viņasprāt, ir ļoti maz vārdu, kas ikdienas valodā iedzīvojas un ir tiešām jēdzīgi. "Kāpēc vajag "atkrasti", ja mums jau ir "piekraste"? Tagad tiek piedāvāts "atdēvēt". Kurš lietos? Paši kopas dalībnieki?" aizdomājas Liepa.

Savukārt iepriekšējo gadu pasludinātie "veiksminieki", piemēram, glābējsilīte, zibakcija, zīmols, jau sabiedrībā bija zināmi, lietoti un pat nostiprinājušies vārdi, tas nav Latviešu valodas attīstības kopas vai nopelns. – "Glābējsilīte" iepriekš bija apstiprināts jauntermins "babybox" vietā. "Cik daudzi lieto iepriekšējo gadu pasludinātos gada vārdus: draugoties, ziemotne, pašbilde, ausīši, atkraste, notumse?" vaicā valodas pētniece.

Liepa ievērojusi, ka dažkārt šos vārdus izmanto ar humora pieskaņu, piemēram, saka: es iešu nevis staigāt ar suni, bet es iešu staidzināt suni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mākslīgi radīt vārdus nevar, un par to liecina sabiedrības attieksme, jo šādi vārdi neiedzīvojas, uzskata pētniece.

"Pēc vakardienas sūrā darba sabiedrībai ir, par ko runāt; divas nedēļas cilvēki pasmejas (diemžēl arī par valodniekiem), savukārt fakts, ka valodniekiem ir jātaisnojas un pasākums tiek pasniegts kā Latvijas valodnieku sūra darba rezultāts, manuprāt, nav pareizi," rezumē Dite Liepa. "Mēs ar kolēģiem jau vakar sapratām, ka šodien būs jātaisnojas citu vietā. Un tā arī ir."

Par gada jaunvārdu pajokojis karikatūrists Gatis Šļūka:

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm