Valsts rindas ir tik garas, ka daudzi seniori aiziet mūžībā, nesagaidot vizīti pie ārsta
Saeimā piektdien pulcējās pensionāru biedrības, lai piedalītos jau par tradīciju kļuvušajā Senioru dienā. Šādā formātā ar lēmumu pieņēmējiem tiek pārrunātas pensionāriem aktuālas tēmas, un šodien uzmanības centrā – veselības aprūpes pieejamība. Kā TV3 Ziņām sacīja no dažādām Latvijas vietām atbraukušie, pensionāri maksas medicīnu atļauties nevar, bet valsts rindas ir tik garas, ka daudzi aiziet mūžībā, nesagaidot vizīti pie ārsta.
Lai arī Senioru dienās Saeimā gaisotne allaž ir svinīga, tēma, ar kuru šoreiz uz parlamentu bija ieradušies pensionāri, smaidus neraisīja. Valsts apmaksāta veselības aprūpe daudziem senioriem kļuvusi teju nesasniedzama. Senioru biedrības vadītāja no Valmieras stāsta – reģionos akūti trūkst speciālistu.
"Seniori – lai izbraukātu uz Rīgu un lai samaksātu par maksas vizītēm un vēl gaidītu mēnešiem – nu ir ļoti, ļoti, ļoti slikti. Skumji jau tas, ka daudzi seniori aiziet no šīs pasaules tikai tāpēc vien, ka nav iespējams sagaidīt! Nu nav iespējams, nu ko tu izdarīsi? Nu viņš nevar samaksāt 2000-3000 par to, lai kaut kādā privātā klīnikā iztaisītu operāciju," norāda biedrības "Valmieras pilsētas pensionārs" valdes priekšsēdētāja Ināra Allika.
Seniori stāsta – nereti pat diagnostikas izmeklējumi kļūst par grūti sasniedzamu pakalpojumu.
"Ir garas rindas, un piesakoties tevi uzņem it kā gaidīšanas rindā, un tad nu gaidi, vai tev atzvanīs vai kā tas notiks. Tādas ir tās problēmas," vērš uzmanību pensionārs no Baldones, Jānis Broks.
"Es pateikšu vienu piemēru. Cilvēkam bija nepieciešama ultrasonogrāfija. Ja par maksu, tad ir jāmaksā 67 eiro un pēc diviem mēnešiem jūs varat tikt. Bet ja jūs gribat par valsts līdzekļiem, tad var jūs uzņemt gaidīšanas rindā, nevis pierakstā, bet tikai gaidīšanas rindā. Un jūs būsiet 683.," situāciju ieskicē Ventspils novada Senioru padomes vadītāja Māra Kraule.
Seniori nav mierā, ka daudzus gadus tieši no sociālā budžeta jeb kā viņi saka – pensionāru budžeta – 1% tiek novirzīts veselības aprūpei, kam vajadzētu uzlabot arī sirmgalvju situāciju.
"Bet īstenībā mēs to neesam jutuši un tāpēc šogad mēs jau oficiālajā rezolūcijā liekam iekšā, ka, lūdzu, tad iezīmējiet šo 1%, piemēram, pensionāru zobārstniecībai, varbūt pensionāru rindām, tad novirziet šo naudu," aicina Baldones pensionāru biedrības "Sābri" pārstāve Aija Leitāne.
Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzsver – realitātē šī nauda tiek iemaisīta kopējā veselības aprūpes katlā. Pensionāru organizācijas tagad apņēmušās panākt, lai šie līdzekļi tiktu skaidri iezīmēti un izmantoti tieši vecāka gadagājuma cilvēku ārstēšanai.
"Tā kopējā summa jau ir viens miljards, kas no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīts veselībai. Bet diemžēl, tas izlietojums nav tāds, kā mēs to gribētu redzēt. Bez skandāliem, ar ļoti konkrētiem priekšlikumiem, es domāju līdz nākamajai Senioru dienai jau būsim ar šo tikuši galā," teic Barča.
Atklājot pasākumu, sanākušos uzrunāja arī jaunais premjers Andris Kulbergs (AS): "Man ir mazs tāds noslēpums… mēs visi būsim seniori! Visi būsim seniori! Kādreiz tas notiks ar katru no mums. Tāpēc tie jautājumi, par kuriem jūs šodien runājat, tie nav tikai jūsu, tie ir arī mani jautājumi un jebkura mūsos. Kā būs, kad mēs būsim veci? Vai mēs kļūsim vientuļi? Vai ar mūsu veselību viss būs kārtībā? Kas ar mūsu ģimeni, kas ar pensiju?"
Noslēgumā Saeimai tika iesniegta rezolūcija ar priekšlikumiem pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanai dažādās jomās, tostarp veselības aprūpē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
