Vecāko klašu skolēniem atteikšanās no krievu valodas skolā sagādā lielākas grūtības
Kā aizvadīts pirmais mācību gads, kura laikā pamazām esam sākuši atteikties no izglītības krievu valodā? To šodien apsprieda eksperti un skolu vadītāji no visas Latvijas. Secināts, ka kopumā veicies pat labāk, kā cerēts, un visveiksmīgāk atteikties no krievu valodas mācību darbā izdevies pirmskolās un sākumskolās, savukārt daudziem vecāko klašu bērniem mācības tikai latviski bijis liels izaicinājums.
Pāreja uz izglītību tikai valsts valodā notiek soli pa solim. Kopš aizvadītā mācību gada krievu valodu stundās izmantot vairs nedrīkst bērnudārzos, kā arī pirmajās, ceturtajās un septītajās klasēs. Skolās vērtē, pielāgoties jaunajai situācijai vislabāk izdevies bērnudārzniekiem un pirmklasniekiem, taču smags šis mācību gads bijis daudziem mazākumtautību skolu vecāko klašu audzēkņiem un arī pašiem pedagogiem.
"Septītajām un ceturtajām klasēm ir grūti. Es teiktu tā, ir 30%, kas arī nesaprot latviešu valodā, ko viņiem saka. Pārējie tad ir tādi, kas saprot, bet nevar izteikties, viņam ir grūti komunicēt, bet ir arī tādi, kas ļoti labi runā un arī ļoti labi saprot visu. Arī skolotājiem ir ļoti grūti pieskaņoties tā, lai skolēns saprot. Jo tas temps vairs nevar būt tik ātrs."
"Šis mācību gads, tas nebija viegls. Skolotājiem tas prasa ārkārtīgi daudz darba, laika un iedziļināšanos tajā, ko viņš dara, jo bērnam iemācīt, tas nav viņam iemācīt aiziet uz veikalu un pateikt, man vienu litru piena. Bet viņam ir jāapgūst mācību saturs," norāda Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micļeviča.
Skolu novērojumus apstiprina arī aptauja, kuru visās mazākumtautību skolās nesen veicis izglītības uzņēmums "Edurio". Pielāgoties tam, ka krievu mēlē ar tevi vairs pedagogs nerunā, arī visi mācību materiāli ir latviešu valodā, visgrūtāk bijis tieši septītklasniekiem.
"Tas viens no secinājumiem varētu būt tieši tas, ka viņi ilgāku laika posmu ir pavadījuši, mācoties savā dzimtajā valodā, nevis latviešu valodā. Un septītajā klasē arī parādās sarežģītāki mācību priekšmeti, kas prasa lielāku iedziļināšanos arī saturā, ne tikai pašā valodas lietojumā," skaidro "Edurio" Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.
Izglītības ministre vērtē, ka pirmais mācību gads bez krievu valodas aizvadīts pat labāk, nekā sākotnēji cerēts – kopumā visas Latvijas pašvaldības reformai piegājušas nopietni.
"Es patiesībā pat esmu ļoti apmierināta ar to, kā mēs esam tikuši cauri pirmajam gadam ar atbalsta sistēmu, ar to, kā pašvaldības un izglītības pārvaldes ir reaģējušās un cik ļoti skolas ir strādājušas pie tā, lai šis vienotās skolas princips aizietu."
Ministre gan neslēpj – viss ideāli neesot. Un īpaši izceļoties dažas mazākumtautību skolas Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Konstatēts, ka tur pāreja uz izglītību valsts valodā aizvien notiek vien formāli: "Ir atsevišķas vietas, kur nav ļoti labi. Mēs redzam pēc Izglītības kvalitātes dienesta pārbaudēm, – tās ir trīs četras skolas, kur mums būs jāpievērš lielāka uzmanība un ar to tiek strādāts."
Vienlaikus pašās skolās neslēpj, ka tām ir raizes, kā mācības latviešu valodā atsāksies septembrī. Esot bažas, ka pa vasaras brīvlaiku daudziem bērniem latviešu valodas prasmes pasliktināsies, jo dati liecina, ka pat trīs ceturtdaļas mazākumtautību skolu audzēkņu latviski runā tikai un vienīgi skolā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
