Vērienīgajā inženiersistēmu nomaiņā Baltajā namā valdes loceklis Voldiņš darbu kavēšanos neparedz

Kopš nama rekonstrukcijas pagājuši trīs gadi, bet pēdējie tehniskie atzinumi liecina – ēka ir ļoti stabila, bet viss, kas saistīts ar inženierkomunikācijām, tostarp elektrība, ūdens, siltums, atrodas pirmsavārijas stāvoklī. "Tās ir lietas, ko nākamo divu gadu laikā mēs plānojam sakārtot," intervijā "900 sekundes" saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Šobrīd ēka ir ļoti energo neefektīva, un, kā spriež Voldiņš, pēc uzlabojumiem potenciāli ietaupītais būs mērāms simtos tūkstošu eiro.

Nākamo divu gadu laikā operas un baleta darbību nav plānots slēgt un repertuārs netiks mainīts. "Mēs rēķināmies ar šiem darbiem, un mums ir pieredze – vienu lielu sistēmu ieviesām, nepārtraucot operas darbību," saka Voldiņš.

Zinot, ka visās kultūras būvēs līdz šim pārbūves ieilgst, darbu nodošana aizkavējas, kāpēc lai operā būtu citādi? Operas ēka ir pašu pamatkapitālā, paši apsaimnieko naudu, rīko iepirkuma konkursus būvniekiem un tā tālāk, skaidro Voldiņš. "Otrs ir filozofiskais jautājums. Jūs zināt, ka operas namu uzcēla trīs gados no nulles līdz iekārtošanai. Esmu diezgan drošs, ka divos gados mēs varam paspēt nomainīt inženiersistēmas," uzsver valdes loceklis.

Kultūras iestāžu darbu, lai arī valsts centās kompensēt zaudējumus, krietni ietekmēja kovid pandēmija. Tagad, divus gadus vēlāk, opera no šīs krīzes ir atguvusies. "Skatītāju atgriešanās ir pārspējusi visas mūsu cerības. Piepildījums ir ļoti liels. Janvārī piepildījums bija 97 procenti, un līdz sezonas beigām daudzas izrādes jau ir izpārdotas. Tas mūs ļoti patīkami atšķir no kolēģiem Eiropā," lepojas Voldiņš.

Pagājušā gada rudenī pieredzējām asas diskusijas saistībā ar kultūras darbinieku algām – no Kultūras ministrijas prasītā apjoma algu paaugstināšanai valdība sākotnēji piešķīra tikai ceturto daļu, mazliet vēlāk vēl tikpat. Tomēr tā ir tikai puse no prasītā. Voldiņš norāda – pagājušajā gadā bija liela cīņa, lai šogad mūziķi sajustu atalgojuma palielinājumu, kas arī izdevās, taču arī šogad līdzīgi tiks uzturēts stāsts par mūziķu atalgojumu, "pievienojot dažas jaunas komponentes".

"Tas nav stāsts tikai par Operu un baletu, tas ir par mūzikas nozari kopumā. Mums jāsaprot, kas pēc četriem pieciem gadiem, kad būs Rīgas koncertzāle, būs kvalitāte, ko mēs tajā ieliksim. Manuprāt, mums nozarē jāsāk runāt par nākamām attīstības lietām, kas ir finansējums programmām, ārvalstu māksliniekiem, viesizrādēm," stāsta valdes loceklis.

Šogad operas valdei beigsies pilnvaru termiņš. Voldiņš ļoti nopietni apsvērtu iespēju turpināt darbu Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļa amatā, ka Kultūras Ministrija lemtu izsludināt jaunu konkursu.