Vēstures skolotāji šokā par skolēnu olimpiāžu jautājumiem
Latvijas vēstures skolotāju biedrība šajās dienās bija apsvērusi, vai Izglītības satura centram lūgt anulēt pagājušajā nedēļā notikušo vēstures olimpiādi 12. klašu skolēniem. Tā bija novadu līmeņa pārbaude solī uz valsts olimpiādi. Liela daļa vēstures skolotāju ir šokā par olimpiādes jautājumu kvalitāti un neatbilstību izglītības standartam.
Vēstures olimpiādes uzdevumi 12.klašu skolēniem, ko gatavoja Latvijas Universitāte, vairumā atprasīja sausus faktus, sīkumainus datumus, un tamdēļ bijuši kliedzošā pretrunā ar skolās ieviešamo kompetencēs balstīto izglītību, kur primārais ir skolēnu spriestspējas novērtējums ar argumentiem un diskusiju. Tā sašutis vērtē Valdis Klišāns, – Latvijas vēstures skolotāju biedrības vadītājs, vairāku vēstures mācību grāmatu autors un skolotājs Rīgas Teikas vidusskolā.
Tā bija absolūta pieeja, kāda bija raksturīga vēstures izglītībai pirms 30 gadiem.Šis olimpiādes darbs ir parādījis, ka valstī ir ļoti dziļa problēma, kas saistās ar vēstures izglītību, un šajā jomā praktiski 20 gadus nekas valstī nav darīts. Akadēmiskā vide dzīvo savu dzīvi un pedagogi dzīvo savu dzīvi, un nekāda dialoga nav bijis.
Vairākiem jautājumiem bijuši arī neskaidri formulējumi, piemēram, tika lūgts Latvijas kontūrkartē atzīmēt kara frontes līniju 1918.gada februārī, lai gan šajā laikā frontes līnija vispār bijusi ārpus Latvijas.
Vienaldzīga, pavirša attieksme, kaut kas ir ātri uztaisīts skolēniem un skolotājiem, lai būtu atmests. Mani arī pārsteidza acīmredzamas faktu kļūdas vērtēšanā.
Sašutumu par vēstures olimpiādes jautājumu kvalitāti skolotājs Klišāns pauda "Facebook", un drīz vien neapmierināto pulkam pievienojās citi vēstures skolotāji un bērnu vecāki.
Kitija: Tā olimpiāde skolēnam iedod tikai bezcerības sajūtu, ka viņš neko nezina un nesaprot. Un ne tikai skolēnam, bet arī man ka skolotājam.
Ilze: Ja nu kaut kas arī vēdīja no olimpiādes veidotājiem, tad tāds augstprātīgs pofigisms – lai saprot, kādi duraki viņi ir.
Zanda: Meita atnāca mājās un teica: "Mamm, es esmu muļķe!"
Laila: Arī mana meita pēc vakardienas jutās tā, it kā vēsturē īpaši daudz nezina.
12. klašu audzēkņi Kārlis un Artūrs ir gudrākie vēstures mācību priekšmetā Teikas vidusskolā, bet, viņuprāt, nekvalitatīvā olimpiāde novadu līmenī viņiem varētu būt tagad atņēmusi iespēju tikt uz vēstures olimpiādi valsts mērogā.
Ja cilvēks atnāk no olimpiādes un viņam ir sajūta, ka viņš ir muļķis, kā jūs teicāt, ka citi bērni tā jutās, manuprāt, tas var radīt negatīvu iespaidu. Cilvēks jūtas, ka nav spējīgs neko izdarīt, lai gan pirms tam ir bijis spējīgs.
Netika pārbaudītas zināšanas, tika pārbaudīta atmiņa, ļoti specifiska atmiņa par tādu informāciju, ko var iegūt, lasot specifiskas grāmatas. Netika pārbaudītas īstās zināšanas, netika pārbaudīta loģiskā domāšana.
Valsts izglītības satura centrs, kurš pasūtīja jautājumu izstrādi Latvijas Universitātei, piekrīt vēstures skolotājiem, ka skolēnu olimpiādes jautājumu veidotāji pieļāvuši kļūdu, neizprotot vidusskolas specifiku.
Tas, ka šis eksperiments nebija īsti veiksmīgs šogad, mēs varam to atzīt. Šādus standartizētus uzdevumus neveido katru gadu. Ir veiksmīgi gadi un ir mazāk veiksmīgi, bet skolotāji ir sadzirdēti par šo jautājumu.
Izglītības satura centrā sola, ka šīs kļūdas tikšot ņemts vērā un tagad pārveidoti jautājumi uz vēstures valsts olimpiādi februārī. Taču netiek apsvērta iespēja anulēt olimpiādes rezultātus novadu līmenī, lai daļa vēstures skolotāju biedrībai prasījuši uz to uzstāt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
