Viņu vidū – raidījuma "Labvakar" vadītāju trijotne, Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks, premjers Ivars Godmanis. Neviens no viņiem nepiekrita tikties ar TV3 Ziņām un skaidrot notikušo.
Ojārs Rubenis – "Valts". Jānis Šipkēvičs – "Pēteris". Edvīns Inkēns – "Uģis". Visu trīs slaveno Atmodas laika "Labvakar" raidījuma vadītāju vārdi atrodami publiskotajos "čekas maisos". TV3 Ziņas ar telefona zvaniem un īsziņām uzrunāja visus trīs. Taču atbildēja tikai Rubenis – īsziņas formā.
"Es visu pateicu filmā "Lustrum". Kartīte ir ielikta, man nezinot, un kaut kādu segvārdu uzzināju vakar. Lūdzu manu vārdu nepieminēt un lieki nevalkāt. Jaukus svētkus," norādīja Rubenis.
Internetā publiskota arī Tautas Frontes priekšsēdētāja vietnieka, vēlāk – divkārtējā Latvijas premjera Ivara Godmaņa kartīte, kurā viņš minēts ar segvārdu "Pugulis". 90. gadu beigās Godmaņa sadarbība ar VDK vērtēta arī tiesā, un tai pierādījumi netika atrasti. Vēlāk lieta no tiesas arhīviem pazuda.
Kartotēkā ir arī Tautas Frontes vadītāja Romualda Ražuka kartīte – viņš gan minēts kā kandidāts, bez segvārda. Ne Ražuks, ne Godmanis telefonu piektdien nepacēla.
Kinorežisore un žurnāliste Vija Beinerte internetā publicējusi viedokli par sava vārda atrašanos "čekas maisos". Viņa noliedz saistību ar VDK. 80. gados vienu reizi viņu mēģinājuši uzrunāt cilvēki no VDK, taču viņa kategoriski atteikusies sadarboties. Viņa velk paralēles ar režisores Dzintras Gekas gadījumu, kuras vārds arī ir maisos, taču tiesā pierādīts, ka viņa nav sadarbojusies ar čeku.
"Jūs ziniet, tas ir tā, kā Pēteris Krilovs reiz teica – tu paej gar beņķīti, neesi apsēdies, bet tas bija krāsots, mētelītis sasmērēts. Tās ir tās režīma sekas. Tā nopietnā lieta – tie nav visi arhīvi," TV3 Ziņām sacīja Beinerte.
Tautfrontiešu klusēšana rada jautājumus arī vēsturniekam Kārlim Kangerim, kurš bija VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.
"Kāpēc tautfrontieši negrib runāt, tas varbūt ir saprotams. Lietas aizgāja savu gaitu, daudz nevarēja darīt. Noteikti dažiem ir kauns, nepatikšana par to, ka ir bijuši, piekrituši sadarbībai," pauda Kangeris.
Vaicāts, cik reāla ir argumentācija, ka kartīte ir uzrakstīta, cilvēkam pašam nezinot, Kangeris atbildēja: "Tam es negribētu ticēt. Nebija tik vienkārši. Vervētājam vajadzēja sadabūt cilvēku, solījumu, ka sadarbosies un paziņot arhīvu daļai, kur strādās. Mēs jau tās 400 prāvas (tiesas prāvas, kurās izskatīta sadarbība ar VDK) esam izskatījuši, visi ir nevainīgi. Neviens nav zinājis, kartīte nonākusi bez viņa ziņas. Varbūt cilvēks neapzinājās, ka piekrīt sadarbības faktam."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lielāka skaidrība būtu, kad publiskos čekas aģentu ziņojumus. To arhīvs plāno darīt maijā, taču informācija būs krietni cenzēta.
"Šeit mēs aizklāsim ziņas par izsekotajām personām, par trešajām personām, ziņas, kas saistītas ar aģentu un darbinieku veselības stāvokli, ģimenes stāvokli. Visas šīs ziņas, kas nav publiskojamas," TV3 Ziņām skaidroja Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Nacionālais arhīvs, kas kartotēku publicējis, uzsver, ka materiāliem ir tikai informatīvs statuss, un tas nepierāda, ka konkrētie cilvēki patiešām ir sadarbojušies ar VDK.
