Vidējo izglītību Latvija vēlas noteikt par obligātu; vienlaikus izskan bažas, ka visiem bērniem to nemaz nevajag

Tomēr, lai izmaiņas ieviestu, nāktos grozīt Satversmi. Deputāti arī pieļauj, ka daļa bērnu nemaz nav spējīgi pilnvērtīgi apgūt vidējo izglītību, tāpēc jādomā par viņu iespējām iemācīties profesiju, iztiekot ar pamatizglītību.

Diskusija par par obligātās vidējās izglītības ieviešanu nav jaunas, kopš neatkarības atgūšanas politiķi pie tām ik pa laikam atgriežas. Vēl pērnajā gadā nozares ministrs Kārlis Šadurskis prognozēja, ka pāreja uz obligātu vidējo izglītību varētu notikt vēl līdz 2020. gadam. Otrdien, 12. decembrī, par šo jautājumu apvienotā sēdē diskutēja budžeta un izglītības komisijas. Attiecīgu priekšlikumu vētīšanai iesniedzis deputāts Ints Dālderis.

Pēc Dāldera teiktā, ideja ir vērta uz valsts labklājību, – izglītoti cilvēki spēj atrast labāku darbu un vairāk nopelnīt. To apliecina arī nodarbinātības dati, – bezdarbnieku rindās lielākoties ir cilvēki bez vidējās izglītības.

Iebildumu pret obligātu vidējo izglītību nevienam no klātesošajiem deputātiem nebija, – ieceri atbalsta arī opozīcijas partijas, vienlaikus gan izskanēja bažas, ka visiem bērniem vidējo izglītību nemaz nevajag.

Šobrīd valsts konstitūcijā noteikts, ka skolēnam obligāti jāapgūst pamatizglītība, izmaiņu gadījumā šī teikuma vietā jāieraksta, ka valstī obligāta ir vidējā izglītība. Izmaiņas nāktos ieviest arī budžetā.

Vienlaikus, var nākties koriģēt arī mācību programmas – gan vidusskolās, gan profesionālajās mācību iestādēs. Kopumā jautājumā par obligātu vidējo izglītību vēl ir daudz neskaidrību, tāpēc politiķi nesteigsies un pie tā atkal atgriezīsies februārī.