VIDEO: Lielgabala lodes un naglas – arheologi atrod liecības par 17.gadsimta dzelzs manufaktūrā ražoto

Mežainā uzkalnā no dzelzs manufaktūras ir atsegta tikai neliela daļa. Arheoloģiskie izrakumi notiek kalves pašā sirdī. Vietā, kur tikusi gatavota dzelzs.

"Mēs varam apgalvot, ka mēs esam atseguši krāsni, jo tur ir dzelzs paliekas. Gan kausēšanas blakus produkti sārņi, kas ir ar tecēšanas pazīmēm, kas sniedz skaidru atbildi, ka šajā karstumā no dzelzs rūdas ir gatavota jēldzelzs," atradumus komentēja LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis.

Rakstītajos avotos ziņas par šo Riežu muižas kalvi, kas bijusi viena no Baldones manufaktūras nodaļām, ir ļoti pieticīgas. Zināms, ka darbojusies, bet cik plašā mērogā un kādi tehnoloģiskie procesi pielietoti, skaidrības nav. Tagad cerība, ka atrasto izdedžu, sārņu, arī augsnes un citu atradumu paraugu analīzes pētniekiem pavēstīs ko vairāk.

Atrastas arī liecības par manufaktūrā ražoto produkciju. Lielgabala lodes un naglas liecina, ka te gatavoti priekšmeti gan militārām, gan sadzīves vajadzībām. Uzieto dzelzs lējumu un kalumu tomēr ir maz, tie vairāk produkcijas pārpalikumi.

"Gatavo produkciju sūtīja tur, kur hercogs lika. Otrkārt, ja bija brāķis, to pārkausēja un pārstrādāja. Trešais iemesls, ka padomju laikos ņēma šos izdedžus kopā ar visiem priekšmetiem, kas te vēl bija gan ceļa būvei, gan dažādiem metāllūžņiem, tā kā savā ziņā šis objekts nav neskarts, lai gan labā stāvoklī," stāstīja LU Latvijas vēstures institūta pētniece Mārīte Jakovļeva.

Arheologi Latvijā ir identificējuši aptuveni desmit manufaktūru atrašanās vietas dabā. Līdz šim šādi objekti nav pētīti. Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūras Eiropā uzskatāms par īpatnēju fenomenu, kas atspoguļo hercogu vēlmi attīstīt ražošanu, kaut arī apstākļi tam nebija labvēlīgi.

"Latvijā ir ļoti zemas kvalitātes dzelzs rūda, kas ir purva rūda, bet tik un tā Latvijā 17. gadsimtā pieņemts lēmums ražot šo dzelzi šajā teritorijā un šī ražošana ir veiksmīga. Mums gan nav ne mazākās jausmas, kā šīs tehnoloģijas darbojās, lai dzelzi varētu izgatavot. Tāpēc ir jārok un jāskatās," atzina LU Latvijas vēstures institūta arheoloģe Dita Auziņa.

Arheologu darbu ierodas novērtēt arī vietējie ļaudis. Interese liela par inovāciju, ko 17. gadsimtā uzsāka Kurzemes hercogs Jēkabs.

"Man ir mazākā meita, kura var stundām rakt, un viņa arī nepārtraukti ko atrod. Ir bērni, kam patīk vienas lietas, bet manējam patīk zinātne un arheoloģija. Te visu uz vietas var redzēt. Fantastiski," sprieda interesente Līga Robežniece.

Pētnieki darbu turpinās vēl nedēļu, bet tad tie finansējuma trūkuma dēļ diemžēl būs jāpārtrauc ar cerību, ka nākamgad iesākto varēs turpināt.

Video