Vidusskolas tikai pilsētās. Vai Latvija tam ir gatava?

Reformu īstenojot pilnībā, laukos būtu jāslēdz arī pamatskolas, tās pievienojot pilsētas skolām. Tādā gadījumā ikviena skolotāju alga uz rokas būtu ap tūkstošs eiro. Taču reformai pakļautās lauku skolas tam nepiekrīt un saka, ka visu nedrīkst mērīt tikai pēc finansiālajiem ieguvumiem vien. Viena no pašvaldībām, kas jau uzsākusi vidusskolu slēgšanu pagastos, ir Bauska.

Vidējā izglītība tikai novadu centros

Bauskas novadā ir četras vidusskolas – divas laukos, divas pilsētā. Taču Uzvaras un Īslīces vidusskolās jau ar šo mācību gadu netika atvērtas 10. klases. Tās pakāpeniski pārveidos par pamatskolām. Bet Mežotnes internātvidusskola ir slēgta pavisam. Kā norāda Bauskas domē – skolu tīklu reformu galvenokārt pamato finansiālie aprēķini. Ar katru gadu sarūk bērnu skaits laukos, uzturēt pustukšas vidusskolas novads nevar atļauties. Piemēram, viena audzēkņa izglītošana Uzvaras skolā pašvaldība izmaksā 142 eiro mēnesī, uz pusi vairāk nekā skolēns pilsētā.

Ineta Ruhocka, Bauskas novada domes izpilddirektores vietniece
Izceļas tieši Uzvaras vidusskola. Pat vairāk nekā uz pusi izmaksas ir, jo ir ļoti lielas telpas, kas nav fiziski apgūtas uz izglītojamo skaitu.

Bauskas mērs Raitis Ābelnieks par nepopulāro lēmumu slēgt vidusskolas laukos, ir lakonisks – no racionālā viedokļa argumenti bijuši daudz spēcīgāki par emocionālo fonu, ko šis lēmums pavadīja. Pašvaldības gada budžets ir ap 16 miljoniem eiro, no kā 8 miljonus tērē izglītībai, lai gan vidējais skolu aizpildījums novadā ir vien 54%.

Raitis Ābelnieks, Bauskas mērs (NA)
Tuvu puse budžeta aiziet izglītības vajadzībām. Mēs ar to neesam unikāli, lielākai daļai pašvaldību ir tāds budžeta sadalījums. Saprotams, izglītība ir prioritāte, tā ir mūsu jaunā paaudze. Izglītībai ir jātērē daudz nauda, bet jāskatās, lai to izlietotu racionāli un iegūtu labāku rezultātu.

Nodrošinot vidējo izglītību tikai pilsētā, celtos arī tās kvalitāte, pārliecināti domes speciālisti. Pilsētas skolās tiktu koncentrēti materiāltehniskie resursi, jauniešiem pieejams būtu plašāks ārpusstundu nodarbību loks. Veidotos pozitīva konkurence gan skolēnu, gan skolotāju vidū.

Māra Bauvare, Bauskas domes izglītības nodaļas vadītāja
Konkurence ir svarīga arī pedagogu starpā – (nav labi) ja nav kolēģa, ar kuru izspriest un pārrunāt. Priecē tas, ka jaunajā izglītības saturā liela nozīme būs skolotāju grupām, kolektīviem un sadarbības partneriem priekšmetu jomās. Tas, manuprāt, būs tas ieguvums izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Lauku skolas reformai nepiekrīt

Uzvaras skolas vadība un pedagogi nu jau samierinājušies ar novada domes lemto, taču joprojām nepiekrīt tās argumentiem.

Valda Bičko, matemātikas skolotāja Uzvaras skolā
Ļoti bieži no augšas skan, ka mazajās lauku skolās skolēniem nav ar ko sacensties un būs slikti rezultāti. Es tikko ar divpadsmitajiem runāju – viņi saka, ka tas ir kaut kāds izsmiekls! Tieši otrādi!

Vidējais klases piepildījums Uzvaras skolā ir tikai par dažiem bērniem mazāks nekā Bauskā, ap 15 skolēnu. Pirmsskolā izglītojamo skaits šogad pat audzis, šobrīd tie 69 bērni pirmsskolā, bet skolā kopumā mācās 213 skolēnu. Par lauku skolas plusu direktore min individuālu pieeju skolēnam. Turklāt pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem lauku skolu grupā, Uzvara ierindojas 12. vietā 91 skolas konkurencē.

Elita Borkovska, Uzvaras skolas direktore
Var jau teikt, katru gadu nāk citi bērni, un tie rezultāti var būs citādāki. Bet mūsu skolas lielais plus ir spēcīgs pedagoģiskais personāls. Tiešām profesionāli skolotāji.

Ilze Ērgle, latviešu valodas skolotāja
Mums ir ļoti skaisti kabineti, visos ir multimediju projektori, interaktīvās tāfeles, datori, mēs tiešām darbojamies un darām, un ejam līdzi laikam!

Pretēji domes iecerēm par lielām klasēm centra skolās, neesot garantijas, ka 9. klašu audzēkņi automātiski uzsāks mācības pilsētā. Varbūt viņi aizies uz blakus esošo Rundāli. Uzvaras skolas ēka ir milzīga. Lai apsaimniekošanas rēķini būtu mazāki, vadība piedāvājusi fiziski slēgt daļu no korpusiem, taču pašvaldība to nav ļāvusi.

Aleksandrs Gurkovskis, Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs
Ja tagad likvidēsim vidusskolu, tad kopējais bērnu skaits vēl samazinās, tātad izmaksas būs vēl lielākas. Un tad teiks – ja jums izmaksas ir vēl lielākas, nu tad likvidējam pamatskolu!

Nepieciešama vēl radikālā skolu tīkla reforma

Tieši to parādīja apjomīgs Jāņa sētas pētījums. Visefektīvāk Bauska tērētu līdzekļus, ja pagastos paliktu tikai sākumskolas, turklāt kā lielo skolu filiāles. Bet 7.-9. klases, no novadā esošajām septiņām pamatskolām, tiktu pārceltas uz pilsētu. Šādu reformu, starp citu, jau īstenojusi Igaunija.

Ineta Ruhocka, Bauskas novada domes izpilddirektores vietniece
Ja mēs būtu veikuši šādu reformu pilnā apjomā, ideālajā variantā, tad pedagogi mums saņemtu tūkstošs eiro uz rokas, tātad neto. Un mēs vēl ietaupītu saimnieciskajos izdevumos vairāk nekā vienu miljonu eiro. Neslēpšu, mēs katru gadu ieguldām lauku skolu infrastruktūrā, sakārtošanā apjomīgus līdzekļus, vairāk nekā pusmiljonu.

Taču tik radikālai reformai deputāti vēl nav gatavi. Īpaši pašvaldību vēlēšanu gadā. Bauskas mērs Ābelnieks gan nenoliedz, ka pēc dažiem gadiem tomēr tam būs jāķeras klāt. Taču agrāk vai vēlāk pārmaiņas skars vēl aptuveni 100 lauku vidusskolas, kas vēl tiek uzturētas dažādos Latvijas novados.