Viņķele: Skolēnu brīvlaiks un attālinātās mācības devušas rezultātus – inficēšanās izglītības iestādēs samazinājusies

Veselības ministre teica, ka Ministru kabineta otrdien, 10. novembrī, pieņemtie lēmumi, tostarp personai ar izsniegtu darbnespējas lapu saistībā ar respiratorās sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai piešķirt un izmaksāt slimības pabalstu, valdības ieskatā, būtiski uzlabos sabiedrības līdzdarbību ierobežojumu ievērošanā, ko daļa cilvēku, īpaši ar trūcīgāku rocību, iepriekš nevarēja atļauties ievērot finansiālu aspektu dēļ. Viņa arī pateicās Latvijas iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu ievērošanu.

"Analizējot inficēšanās rādītājus, ir konstatējams, ka gan skolas brīvlaiks, gan arī attālinātās mācības vecāko klašu bērniem ir devuši rezultātu. Proti, samazinoties mobilitātei un samazinoties kontaktu skaitam, inficēšanās arī mazinājusies," sacīja Viņķele, atgādinot, ka pieņemtie Covid-19 drošības pasākumi ir vērsti uz to, lai samazinātu kritiski nepieciešamos kontaktus un tādējādi samazinātu inficēšanās līkni.

Vienlaikus viņa atzina, ka VM ir sākusi izvērtējumu pie tā, kādā veidā, epidemioloģiskajai situācijai stabilizējoties, varētu veikt pakāpenisku drošības ierobežojumu pārskatīšanu. Kad to varēs darīt, ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi un apzinīgi Latvijā drošības pasākumus ievēros.

Tikmēr ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstī ir nopietna situācija gan saistībā ar gultu noslodzi slimnīcās, gan mediķu saslimstību. "Situācija valstī ir ļoti nopietna gan ar gultu noslogotību, gan ar pašu mediķu saslimstību," pauda Kariņš, vēršot uzmanību, ka vīrusa ierobežošanas nolūkā ir būtiski visiem – gan valdībai, gan mediķiem, gan arī sabiedrībai – sadarboties, lai slimības izplatības transmisijas ķēdes pārrautu.

Viņš arī atkārtoti aicināja sabiedrību ievērot ne tikai visus ārkārtējās situācijas noteikumus, bet arī līdzšinējos epidemioloģiskos drošības noteikumus, tostarp sociālo distanci, mazgāt rokas un nēsāt sejas maskas visur, kur tas ir noteikts, pamatā iekštelpās.

Tāpat premjerministrs aicināja ievērot līdzšinējo stratēģiju – mājas-darbs-svaigs gaiss. "Lai gan rītā ir Lāčplēša diena, vēl joprojām ir ļoti silts un bieži patīkams laiks. Es aicinu cilvēkus izmantot iespēju pavadīt laiku brīvā dabā, kas mums palīdzēs uzturēt garīgo veselību un fiziskās aktivitātes ikvienam cilvēkam nāks tikai par labu. Dienas vidū, ja kādam ir tā laime būt ārā, vēl var "noķert" un redzēt skaisto saulīti," aicināja Ministru prezidents.

Ministru prezidents atgādināja, ka valdība otrdien lēmusi, ka Covid-19 krīzes laikā turpmāk darba ņēmējam pirmās trīs slimības dienas apmaksās valsts. Šā priekšlikuma mērķis ir rosināt darbiniekus ar slimības simptomiem nedoties uz darbu, bet gan doties veikt Covid-19 testu, lai samazinātu vīrusa izplatību darba vietās. "Ja cilvēks ir saslimis, neejiet uz darbu, ejiet pārbaudīties, lai varētu pasargāt, tajā skaitā darba kolektīvu no iespējamas saslimšanas ar Covid-19. Tagad mēs esam devuši konkrētu rīku, kas palīdzēs cilvēkam pieņemt šo pareizo lēmumu," sacīja Kariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) piebilda, ka darba vietas ierindojas otrajā vietā pēc tā, kur notiek lielākā inficēšanās ar Covid-19. Tamdēļ valdība lēma laikā no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam ieviest terminētu papildu atbalstu, paredzot, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa "B" saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā periodā slimības pabalstu izmaksā par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Personai, kurai ir izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar respiratorās sistēmas saslimšanu, par laiku jau no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai būs jāizsniedz darbnespējas lapa "B" un par šo periodu jāpiešķir un jāizmaksā slimības pabalsts.

Pēc Petravičas teiktā, tas ir atbalsts ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem, lai tie justos droši par to, ka viņu uzņēmumā neienesīs vīrusu.