"Visiem vajadzētu mācēt sevi aizstāvēt." Jaunieši reaģē uz piedāvātajām Latvijas aizsardzības reformām
Daudzi no tiem, uz kuriem dienests attieksies, šobrīd vēl nav sasnieguši pilngadību. TV3 Ziņu aptaujāto jauniešu vairākums uzskata, ka militāro iemaņu apgūšana būtu noderīga: šāda pārliecība viņiem radusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Dzirdami gan arī pretēji viedokļi: daudzi neslēpj, šādu dienestu viņi ne vien neatbalsta, bet varētu mēģināt pat no tā izvairīties.
Darba dienas pusdienlaikā Rīgas centrā jauniešus var sastapt samērā maz. Arī tie, kurus tomēr izdodas uzrunāt, atzīst, – ko īsti nozīmēs vispārējais valsts aizsardzības dienests, šobrīd vēl līdz galam skaidrs neesot. Taču lielākā daļa sastapto norāda, ka šādu iemaņu apgūšana tiem šķiet jēdzīga. Šāda pārliecība radusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – karš apliecinājis, ka aizstāvēt savu valsti ir jāprot katram.
"Šajā situācijā, kas vispār notiek Eiropā un arī Latvijā, es domāju, ka tas varbūt ir pareizi. Bet mēs noteikti visi tā nedomājam. Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas noteikti gribētu aizstāvēt savu valsti un, ja būtu nepieciešams, to noteikti arī darītu, tāpēc es domāju, ka šajā situācijā tas ir normāli," saka Ričards.
"Tas ir diezgan jauki, jo tagad šajā situācijā, kas ir ar Ukrainu un Krieviju, tad var būt tā, ka iebrūk un nezina, kā aizsargāties. Tad vajag zināt, apmācību vajag," pauž Nauris.
"Man liekas, ka visiem vajadzētu mācēt sevi aizstāvēt vismaz," teic Regnārs.
"Īsti tagad par to nedomāju, bet ar draugiem jau apspriedāmies, daži par to nav tik pozitīvi, bet baigi par to neuztraucamies, jo, manuprāt, Krievija te nenāks, šaubos, vai viņi gribēs riskēt," teic Kristaps.
Jaunieši šobrīd vēl nespēja skaidri pateikt, vai šādu apmācību būtu gatavi iziet brīvprātīgi vai gaidīs, kad tā piecu gadu laikā varētu kļūt obligāta. Vienlaikus daudzi jaunieši neslēpj, ka šādu dienestu, kas būtu obligāts, ne līdz galam atbalsta. Tie pat pieļauj, būs tādi to vienaudži, kuri no šādām militārajām mācībām varētu censties izvairīties.
"Diezgan smagi, jo ir daudz cilvēku, kas negribētu. Noteikti daudzi arī kaut kur skrietu projām, es nezinu, es tiešām nezinu. Tas tādu haosu noteikti radīs. (TV3: Domā mēģinās izvairīties?)Manuprāt, jā," uzskata Kārlis.
"Es vēl par to nedomāju, nezinu vēl, ko man teikt par šo tēmu. Varbūt tas ir labi, es nezinu. Tas nav mans," izsakās Edvīns.
"Es domāju, ka nav pareizi un tā nevajag būt. Tas ir viss, ko varu šobrīd komentēt. Es pat nezinu, varbūt samierināšos, ja tas pienāks," teic Rustams.
Savukārt jaunietēm, kurām pēc šā brīža Aizsardzības ministrijas plāna dienests būtu brīvprātīgs, domas dalās. Kāda uzskata, ka tas būtu labs izaicinājums sev, cita atzīst – neko tādu neapsver.
"Es labprāt īstenībā dotos, jo man ļoti patīk arī sportot un nebūtu baigi traki īstenībā, manuprāt," pauž Annemarija.
"Tas ir tas 18-27 gadiem? Bet es neietu. Man nepatīk, man ir bail, es negribu zaudēt dzīvību," saka Viktorija.
Savukārt, taujājot, kurš no šobrīd Aizsardzības ministrija plānā piedāvātajiem četru veidu dienestiem, tiem šķiet pieņemamākais, jaunieši visbiežāk minēja, ka tie, visticamāk, izvēlētos piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
