Visiem veterāniem, kas piedalījās cīņās pret komunistisko vai nacistu režīmu, plāno piešķirt īpašu statusu

Kamēr vairumam Latvijas krieviski runājošo tuva ir tradīcija svinēt tā sauktos Uzvaras svētkus 9. maijā, valstī Otrā pasaules kara upurus piemin 8. maijā, noliekot ziedus pie Mūžīgās uguns Brāļu kapos. Pēdējos gados šajā svinīgajā ceremonijā piedalās arī bijušie sarkanarmieši un leģionāri. Tā ir bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva – vienot pretējā pusē karojošos.

Pēc viņa ieteikuma arī sāka gatavot likumu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu", kas paredz juridiska statusa piešķiršanu tiem, kuri bija pirmskara Latvijas pilsoņi un Latvijas okupācijas laikā piedalījās bruņotās cīņās pret komunistisko vai pret nacistisko režīmu.

Ikmēneša pabalsti, piemēram, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, viņiem netiktu piešķirti. Taču pēc likumprojekta pieņemšanas pašvaldības varēs lemt par sociālo garantiju noteikšanu statusa saņēmējiem, kā arī pēc saviem ieskatiem piešķirt viņiem atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Nekas no tā pašvaldībām nebūs jādara obligāti.

Likums neprasa lielus finansiālus līdzekļus – apmēram 50 tūkstošus eiro.

Ja Finanšu ministrija radīs līdzekļus šim projektam un Saeima to atbalstīs, tad likums "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" spēkā stāties varētu no 1. februāra. Komisijas deputāti lēš, ka statusam pieteikties pirmajā gadā varētu apmēram 500 cilvēku, vēlāk skaits varētu pieaugt.