Vismaz miljards eiro investīcijas. Ieskicēti plāni enerģētikas nozares attīstībai Latvijā

Neraugoties uz politiķu gadiem postulētām frāzēm par Latvijas enerģētiskās neatkarības un pašpietiekamības veicināšanu, realitāte pērn pēc kara sākuma Ukrainā bija kā auksta duša. Enerģijas cenas sita rekordus daudzviet, taču Latvijā pat nebijām droši, vai gāzes apgādē vispār spēsim izvilkt apkures sezonu.

Pēdējais gads arī jau kārtējo reizi apliecināja, ka Kremlis energoresursus izmanto kā ieroci, bet paniski gāzes pirkumi citviet pasaulē, samazināts patēriņš un negaidīti siltā ziema ļāva mums no šīs lodes izvairīties. Aizvadītā apkures sezona bija smaga, bet varēja būt sliktāk.

Tagad, kad pirmie nozares ugunsgrēki, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas enerģētiskās saites ar agresorvalsti, ir nodzēsti, vērts apskatīties un saprast, ko īsti darīt turpmāk, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē. Tieši par šo tematu pirmdien diskutēja īpašā formā Saeimā.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu paveikto, spēji virzoties prom no Krievijas piegādēm, atzinīgi novērtēja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Tods Robinsons.

"Mūsu aliansei ir daudz izaicinājumu. Mani iedrošina, ka jūsu šīs dienas diskusijas palīdzēs risināt vienu no lielākajiem – izstrādāt ceļu, kā Saeimai, valdībai un privātajam sektoram sadarboties Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai," teica Robinsons.

Tomēr enerģijas saites ar Kremli vēl nevar uzskatīt par sarautām. Baltijas valstis joprojām ir saslēgtas vienotā elektrotīklā ar Krieviju un Baltkrieviju, bet plāno no tā atdalīties un savienoties ar Centrāleiropu. Tā sauktais desinhronizācijas projekts gan ir tikai viens no virzieniem, ko pirmdien pasākumā ieskicēja jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Prognozēts, ka ilgtermiņā gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš Latvijā kāps.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kursevska skaidro: "Gribam būt enerģijas eksportētājvalsts, mēs gribam būt ar dekarbonizētu ekonomiku. Mēs gribam, lai mums ir enerģētiskā drošība. Protams, ka šos terminus var piepildīt ar saturu. Eksports nozīmē, ka mūsu ražošana atkal pārsniedz patēriņu. Latvija jau ir bijusi eksportētājvalsts, bet mēs varam vēl vairāk. Mums ir tiešām ļoti labi bāze, lai mēs būtu energopietiekami."

Te runa par vēja parkiem gan jūrā, gan sauszemē, par saules paneļiem, par biometāna izmantošanu, ko nodrošina lauksaimniecība, un citiem risinājumiem. Investīcijas, kas mērojamas krietni virs miljarda eiro, bet te runa nav tikai par valsts maciņu, bet arī privātā kapitāla iesaisti.

Latvijas Bankā gan brīdina neatkārtot vēsturiskās kļūdas enerģētikas nozares plānošanā, piemēram, OIK.

Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners pauž: "Pieņemsim, mazie HES. Solīja, ka būs reģionālā attīstība, ka tas būs būtisks devums enerģētikai. Gribu atgādināt, ka mazie HES dod pusotru procentu mūsu elektroenerģijas bilancē un ir izbojāts aptuveni tūkstotis kilometru upju."

Līdzīga diskusijas par enerģētiku patlaban ārvalstīs, kuru pārstāvji pieslēdzās forumam attālināti. Kā pauda Nīderlandes Ilgtspējīgās enerģētikas asociācijas vadītājs, pie viņiem smejas, – katra jauna uzslieta vēja turbīna ir kā izsliets vidējais pirksts Vladimiram Putinam.