Vistu olas izmanto arī celtniecībā – kā atriebības līdzekli par neapmaksātu remontu

Šāda rīcība nav saistīta nedz ar kādiem seniem ticējumiem, nedz ar Lieldienu tradīcijām, kas, piemēram, veicina ģimenes stabilitāti, rada laimes sajūtu vai sniedz pārbagātību. Tā ir vārda vistiešākajā nozīmē "dāvana" no remontstrādniekiem.

Tiesa gan, neviens aiz brīva prāta to nedarot. Parasti iemesls šādam radikālam solim ir nesaņemtais cerētais honorārs par sniegtajiem pakalpojumiem jeb sarunvalodā sakot – par "uzmešanu".

Forumos un atsevišķās interneta vietnēs par celtniecību rakstīts, ka nepieciešams pirms tam sagatavoties, proti, neesot jēgas mūrēt jēlu olu vai arī vārītu olu. Būtiskākais ir pirms tam olu pēc iespējas ilgāk noturēt istabas temperatūrā, lai aiz čaumalas sāktos pūšanas process.

Izrādās, ir vēl kāda nianse. Ja sienā iemūrēs uzreiz pārsistu olu, smaka saglabāsies neilgu laiku un izzudīs. Savukārt, ja olā ieurbs divus mazus caurumiņus, tad pūšanas process būs ilgstošs un smaržu receptoriem krietni neciešamāks. Sajūtas esot tādas, it kā jūsu miteklī būtu purvs, kuru kāds visu laiku maisa un maisa. Turklāt esot ļoti grūti saprast, no kurienes rodas šī smaka, proti, kur ir tās lokācija.

Celtniecības aroda pārstāvji uzreiz gan norāda, ka atrast iemūrēto olu ir visai sarežģīti, ja to paveicis īsts profesionālis. Parasti tās iemūrē sienās aiz flīzēm vai arī betona paneļos. Savukārt aiz ģipškartona sienām to darīt neesot jēgas, jo smaka pa spraugām izvēdināsies un neradīs "vajadzīgo" efektu.