"Zemes stundas" veidotāji meklē klimata vēstniekus

Atkritumu šķirošana, iepērkoties lieto vairākkārt izmantojamus iepakojumus, tādi un vēl daudz citi ieradumi, kas veicina dabai draudzīgu jeb zaļu dzīvesveidu. Tās ir īpašības, kas raksturo iespējamo klimata vēstnieku.

"Tas var būt banku darbinieks, var būt frizieris, var būt jebkurš, kas dara labu…" Pasaules Dabas fonda Latvijā pārstāvis Jānis Rozītis norāda, lai kļūtu par klimata vēstnieku, ir tikai viens nosacījums – cilvēkam ir jādzīvo dabai draudzīgs dzīvesveids, kas iedvesmo apkārtējos.

"Šobrīd tiešām ir ļoti daudz cilvēku Latvijā, kas tiešām daudz ko dara vides labā, ir dažādas vides iniciatīvas un sociālajos tīklos ir vides kustības. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, ja mēs spējam atrast šos paraugus un varam dalīties sabiedrībā ar šiem labiem piemēriem," norāda Rozītis.

Klimata vēstnieka konkursā ir divas nominācijas. Vien sadaļa ir tā, ko tad kurš dara mājās, ģimenē zināmā mērā kā tāds paraugs, un nākamā nominācija ir, ko cilvēks var darīt sabiedrības labā, skolā, ciematā, darbavietā, kur var darīt, lai radītu videi draudzīgāku dzīvesveidu.

Iespējams pieteikties pašam vai arī nominēt kādu līdzcilvēku. Katrā no nominācijām vēstnieku izraudzīs žūrija, uzvarētāji tiks paziņoti īsi pirms šā gada Zemes stundas akcijas 30. martā. Tā ir jau visā pasaulē labi zināmā diena, kad vismaz uz stundu simboliski tiek izslēgts elektriskās iekārtas un apgaismojums.

Taču klimata vēstnieku paziņošana un apgaismojuma izslēgšana nav viss, bet gan tikai sākums. Pēc simboliskās Zemes stundas sākas reālais darbs, Dabas fonds kopā ar atbalstītājiem dosies uz Latvijas skolām.

Eksperti, kas jau trešo gadu kopā ar Pasaules Dabas fondu viesojas Latvijas skolās, norāda, ka, pretēji gaidītajam, izrādās, ka vides jautājumi Latvijas skolēnus patiesi interesē.

"Es stāstīju skolēniem par to, ko viņi paši var darīt, lai savu ikdienas ietekmi uz vidi samazinātu, un skolēniem bija ļoti liela interese. Pirms bijām pie skolēniem, man šķita, ka pie bērniem braukā tik daudz un visi kaut ko stāsta un viss ir tik svarīgs, bet šis tiešām bija tas brīdis, kad klusie un kautrīgie latviešu skolēni uzdeva ļoti daudz jautājumu," teic aprites ekonomikas eksperte Ilze Maskalāne.

Tiekoties ar skolēniem, tiek sniegti praktiski padomi, kā dzīvot dabai draudzīgāk, tā, lai katrs var kļūt par klimata un dabai draudzīga dzīvesveida vēstnieku.