Zemnieku līderi plānoto mītiņu Rīgā vēl nesteidzas atcelt

Arī pēc lauksaimnieku tikšanās ar premjeri aizvien nav skaidrs, vai pirmdien iecerēto zemnieku mītiņu Rīgā izdosies novērst.

Pirmdien visā Latvijā zemnieki ar smago tehniku devās protesta braucienos, aicinot valdību steidzami risināt piecas akūtākās nozares problēmas, kas skar graudu importa aizliegumu no agresorvalstīm, PVN likmes samazinājumu, birokrātijas samazināšanu un citus lauksaimniekiem nozīmīgus problēmjautājumus.

Divas dienas pēc plašajiem protestiem lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas pirmo reizi pie viena galda sēdās ar premjeri un zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), lai spriestu, kāda ir šo prasība virzība. Ja paveiktais zemniekus neapmierinās, tie draud nākamnedēļ ar smago tehniku paralizēt galvaspilsētas satiksmi.

"Man savā piezīmju lapiņā nav ko ierakstīt, datumus un konkrētus solījumus, bet ir pozitīvas tendences, jau labu laiku ir. Mēs būtu gribējuši, ka šāda procesu virzība uz rezultātu, mērķēta, būtu sākot jau ar novembri. Tā tas nebija. Bet šobrīd tas temps ir ļoti ātrs. Un mēs pat dažkārt baidāmies, vai tik tādā tempā mēs nepieļausim atkal kādas kļūdas," teica "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš.

Zemkopības ministrs gan pauda – viņaprāt, prasības izpildītas tiktāl, cik tas iespējams nacionālā līmenī, jo daļa to saistīta ar Eiropas Savienības birokrātiju, un, lai to mainītu, vienai pašai Latvija ir rokas ir par īsu. Krauze tādēļ uzskata, ka pirmdien turpināt protestus nav pamata, taču, ja tie tomēr notiks, viņš zemniekus sapratīšot.

Armands Krauze (ZZS)

zemkopības ministrs, ZZS

Ja mēs skatāmies Latvijas kontekstā, uzskatu, ka esam lielāko daļu izdarījuši. Bet, solidarizējoties ar Eiropas lauksaimniekiem, ar to, kāda ir kopējā situācija Eiropā, jo tas noskaņojums tāds ir, tad es pilnībā saprotu lauksaimniekus, ja viņi nolems vēlreiz protestēt.

Savukārt, taujāta, vai šobrīd ir izdarīts pietiekami daudz, lai novērstu turpmākus zemnieku protestus, premjere skaidru atbildi nesniedza. Siliņa gan uzsvēra, ka vilcināties ar risinājumu meklēšanu lauksaimnieku prasībām nav valdības interesēs.

"Tas ir pašu protestētāju izšķiršanās jautājums. Es saprotu, ka ir arī vēlme piesaistīt sev uzmanību, lai varētu visiem izstāstīt, ne tikai valdībai, bet arī sabiedrībai, kādi ir tie lauksaimnieku jutīgie jautājumi. Un tas ir demokrātisks veids, kā to darīt," teica Siliņa.

Vienlaikus aizvien ne visi turpmākus zemnieku protestus atbalsta. Tā, piemēram, arī trešdien pret tiem iestājās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kas apvieno vairāk nekā 50 ar lauksaimniecību saistītas nevalstiskās organizācijas.

Vaicāta, vai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ieskatā pirmdien zemniekiem ir pamats doties uz Rīgu, padomes vadītāja Dzintra Lejniece atbildēja: "Mēs joprojām uzskatām, ka ne. Ir jāturpina sarunas. Un cīņa izsauc tikai cīņu. Un vienmēr ir jāsāk ar dialogu. Šobrīd dialogs turpinās, un es domāju, ka mēs virzāmies arī pareizajā likumdošanas normatīvo aktu pieņemšanas virzienā."

Savukārt "Zemnieku saeima" vēl ideju par zemnieku mītiņu Rīgā nav atcēlusi. Tā šobrīd vēl apkopo, kas tieši no to izvirzītajām prasībām jau ir atrisināts, kas vēl tiek risināts un kādos termiņos tas viss notiks. Savu galavārdu par to, vai piedāvātais tos apmierina un tie gatavi no vēl vienas protesta akcijas atteikties, zemnieki sola teikt līdz piektdienas pusdienlaikam.