Žurnālistu asociācija: politiķu mēģinājums ietekmēt LRT ir bīstams precedents Baltijā

"Mēģinājumi politiski ietekmēt sabiedriskā medija pārvaldību un redakcionālo neatkarību nav tikai iekšpolitisks strīds – tie ir bīstami simptomi demokrātijas erozijai," pauž Latvijas Žurnālistu asociācija.

Biedrība norāda, ka sabiedriskie mediji eksistē, lai kontrolētu varu, atspoguļotu sabiedrībai nozīmīgus faktus un veicinātu informētu diskusiju, nevis lai pakļautos politiskajām interesēm.

Situācija Lietuvā ir īpaši satraucoša tāpēc, ka notiekošais nav vienreizējs incidents, bet gan tendence, kurā politiskie spēki cenšas paplašināt kontroli pār sabiedrisko mediju telpu.

"Publiski uzbrukumi žurnālistiem, spiediens uz LRT darbu, kā arī mēģinājumi radīt politiski izdevīgus strukturālus risinājumus grauj sabiedriskā medija reputāciju un autoritāti. Tie rada bīstamu precedentu ne tikai Lietuvai, bet visam reģionam," sacīts LŽA paziņojumā.

Latvija tradicionāli ir skatījusies uz Lietuvas mediju politikas praksi kā uz labo piemēru vairākos jautājumos, vērš uzmanību LRT. taču šajā gadījumā Latvijas politiķiem noteikti nevajadzētu steigties mācīties no Lietuvas kolēģu šī brīža rīcības.

Demokrātija ir pārāk dārga, lai ļautu politiskām ambīcijām graut sabiedrisko mediju neatkarību. Latvijas politiskajai vadībai ir jāsaprot: šādi ietekmes mēģinājumi rada sekas, kas var ilgstoši deformēt mediju vidi, palielināt sabiedrības neuzticēšanos un vājināt valsts drošību informatīvajā telpā.

Vienlaikus LŽA uzsver, ka arī Latvijā ir redzami satraucoši signāli, kuri, lai gan atšķirīgi pēc formas, ir bīstami pēc būtības.

Politiķu atkārtota nevēlēšanās akceptēt nevalstisko organizāciju izraudzīto trešo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli, intrigas politikas aizkulisēs un neviennozīmīgie balsojumi rada pamatotas šaubas par politisko gribu nodrošināt sabiedrisko mediju uzraudzību. Tādu, kas būtu pilnībā neatkarīga un profesionāla.

Tas vājina gan institucionālo stabilitāti, gan sabiedrisko uzticēšanos.

Tāpat neskaidrības ap Sabiedrības integrācijas fonda Mediju atbalsta fonda konkursu kārtību. Atkal un atkal rodas jautājumi par caurskatāmību, lēmumu motivāciju un iespējamu politisko spiedienu. Tas liecina par sistēmisku problēmu.

Ja mediju atbalsta mehānismi kļūst par politisku instrumentu vai vienkārši tiek uztverti kā potenciāli politizējami, tas rada bīstamu vidi žurnālistiem un redakcijām. Vidi, kur resursi un iespējas var būt atkarīgas no "pareizajām" attiecībām un "pareizajiem" akcentiem.

Šāda attīstība – gan Lietuvā, gan arī Latvijā – ir signāls, ka Baltijas reģionā pastāv risks atkārtot scenārijus, kas citviet jau ir noveduši pie sabiedrisko un privāto mediju pakāpeniskas pakļaušanas politiskai kontrolei. Demokrātijas vājināšana parasti nenotiek vienā dienā – tā sākas ar šaubīgiem lēmumiem, necaurspīdīgām procedūrām un nepieredzētu politisku ietekmi uz neatkarīgām institūcijām.

Mediju vide prasa ilgtermiņa redzējumu, tiesisku kultūru un politisku pašdisciplīnu, nevis īstermiņa taktikas politisku labumu gūšanai.

LŽA aicina Latvijas valsts pārvaldi un likumdevējus nodrošināt pilnīgu sabiedrisko mediju redakcionālo un institucionālo neatkarību, caurspīdīgus, politiski neitrālus un profesionālus mediju atbalsta mehānismus.

LŽA solidarizējas ar LRT žurnālistiem un uzsver: mediju brīvība ir demokrātijas drošības balsts. Tā nav luksuss vai formāls princips – tā ir pamats valsts noturībai pret manipulācijām, dezinformāciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.