Saeimā kaismīgas debates par 2019. gada budžetu

Valsts budžeta pieņemšanai sasauktā Saeimas ārkārtas sēde sākās jau pulksten 9.00. Kaut valdība uzstāj, ka lielās kavēšanās dēļ šis ir tehnisks budžets, opozīcija tajā ir atradusi gana daudz, ko kritizēt, tādēļ debates ir ilgas un kaismīgas.

Pirms ķerties pie paša Valsts budžeta likuma, kas sadala naudu, Saeimai ir jānobalso par to pavadošo likumu paketi, kas paredz izmaiņas dažādos regulējumos jeb, citiem vārdiem, pasaka, kur naudu dabūt. No tiem lielas diskusijas raisīja gan plāni ierobežot azartspēles internetā, gan aizliegums privātpersonām nekustamos īpašumus pirkt par skaidru naudu. Neiztika arī bez abpusējiem personiskiem apvainojumiem.

Opozīcija, kā ierasts, bija iesniegusi pati savus priekšlikumus, kā, viņuprāt, labāk sadalīt naudu. Un koalīcija, kā ierasts, tos galvenokārt noraidīja. Opozicionāri tad ķērās klāt citkārt reti izmantotam rīkam – viņi gribēja kaunināt savus pretiniekus, katra balsotāja uzvārdu nolasot no tribīnes. Koalīcija gan noraidīja arī šīs prasības, tādēļ viss, ko tādējādi panāca, – padarīja Saeimas sēdi ilgāku, liekot parlamentam vairākus desmitus reižu atkārtot šo procedūru.

Līdz pašam 2019. gada Valsts budžeta likumam deputāti tika īsi pirms pusdienlaika. Valdības piedāvātais budžets paredz, ka Latvijas valsts šogad tērēs 9,4 miljardus eiro, bet ieņems – 9,2 miljardus. Budžeta deficīts būs pusprocents iekšzemes kopprodukta, kas augs par 3%.

Iespējams, pretrunīgākā šā budžeta sadaļa ir skolotāju algu pielikumam paredzētais finansējums. No iepriekš plānotajiem deviņiem miljoniem šobrīd tajā paredzēti aptuveni septiņi miljoni eiro, un valdība sola, ka atlikušo naudu varētu atrast vasaras beigās pēc skolu tīkla optimizācijas.

Līdz darba dienas beigām balsojumi pārsteigumus neatnesa – gan koalīcija, gan opozīcija saglabāja vienotu nostāju.

Saeima trešdienas vakarā pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam. Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti.