Saeima, visticamāk, atbalstīs latviešu valodas eksāmenu kārtošanas pagarināšanu; NA politiķis to sauc par kļūdu un vājumu

Spriešana par šo kutelīgo jautājumu valdībā aiz slēgtām durvīm ilga divas stundas. Jautājumu un diskusiju bija ļoti daudz, lēmums radās turpat uz vietas, bet šodien politiķi par to ir ļoti nerunīgi.

Ar valdības verdiktu Iekšlietu ministrijai likts sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu te legāli dzīvot.

Par slēgtajā sēdē runāto publiskā informācija ļoti skopa un sausa: pagarinājums nepieciešams, lai "dotu papildu laiku Krievijas Federācijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties sakārtot formalitātes".

TV3 Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka galvenie argumenti bija informācija no drošības iestādēm saistībā ar bažām par Krievijas puses rīkotām provokācijām, ja Krievijas pilsoņu izraidīšana no Latvijas patiešām sāktos. Politiķi satraukušies arī par iespējamām sankcijām no Eiropas puses – lēmuma īstenošana radītu iespējamu neapmierinātību Briselē. To visu apkopojot, lemts priekšvēlēšanu laikā doto solījumu atbīdīt krietni tālākā nākotnē, kas, visticamāk, būtu jau būtu nākamo valdību problēma.

Politiķi par šo lēmumu ir nerunīgi. Iekšlietu ministram trešdien nebija laika intervijai, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis interviju atteica.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) gan uzskata, ka lēmums pagarināt termiņu ir loģisks solis: "Valsts prezidents atgādina, ka par problēmām likuma izpildē runāts jau pavasarī, taču risinājuma meklēšana pamatīgi novilcināta – slikts signāls no valsts konsekvences viedokļa."

"Saeima valdības rosinājumu varētu skatīt jau septembra sākumā. Eksāmenu nenolikušajiem Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas teorētiski 1. septembrī zaudē spēku, taču valsts iestādēm nepieciešamas aptuveni divas nedēļas informācijas apkopošanai par pēdējiem eksāmenu rezultātiem, tikmēr iecerēts triecientempā grozījumus izlaist Saeimā un neērto tēmu atlikt dziļākā nākotnē. "Apvienotais saraksts" balsos par termiņa pagarināšanu," pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Šobrīd šis risinājums ir labs, cilvēcīgs, tam jāstājas spēkā. Saeimai pieņemot lēmumus, vienmēr kāds paliek neapmierināts, sabiedrības viedoklis dalās. Mēģinām izdarīt tā, lai pēc iespējas plašāku sabiedrības loku apmierinātu," saka Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Opozīcijas partiju pusē izskan atbalsts valdības rosinājumam – par loģisku un atbalstāmu to sauc ZZS līderis Viktors Valainis, uzskatot, ka izraidīšanas radītu katastrofas risku. Arī opozīcijas partijas "Stabilitātei!" līderis pauž atbalstu iniciatīvai latviešu valodas pārbaužu termiņa pagarināšanai.

"Neviens no šī lēmuma nebūs līdz galam apmierināts, arī mēs, bet tas ir papildu laiks, iespēja diskusijai, nenonākt 1. septembrī līdz situācijai, kad cilvēki būs izraidīti no valsts – vismaz kaut kāds risinājums," saka "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs.

Pagaidām vienīgie, kas ir kategoriski pret eksāmenu kārtošanas termiņa pagarināšanu, ir Nacionālā apvienība, un tā piekāpties negrasās.

"Tā ir kļūda, vājums, tā tas nedrīkstētu būt. Atvainojiet, ja redzam, ka dzērājšoferi braukā apkārt lielā skaitā, vai tāpēc jāļauj dzērājšoferiem brīvi braukt dzērumā?" vaicā Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).

Pagaidām aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem vairāk nekā 25 000 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Teju 10 000 Krievijas pilsoņi nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai.