Sāk jaunā pamatizglītības standarta pieņemšanas procesu
Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludinātais jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā.
Pamatizglītības standarts ir pirmais no galvenajiem dokumentiem, kas tiek virzīts pieņemšanai, lai ieviestu jauno, kompetencēs balstīto mācību saturu. Tas būtiski maina veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību. Piemēram, jaunajā standartā tiks noteikts kopējais stundu skaits mācību priekšmetam trīs gadiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Skolai, katru gadu veidojot mācību plānu, būs iespēja mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10% apmērā. Tas nozīmē, ka skolām būs iespēja elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu.
Guntars CatlaksValsts izglītības satura centra vadītājsKopumā priekšmetu skaits nav palielinājies, bet – pat samazinājies. Protams, trīs gadu griezumā nozīmē, ka katrā priekšmetā indicēts, ka ir nepieciešamais stundu apjoms, lai apgūtu šo priekšmetu. Kā arī, protams, mēs indicējam, kas ir vidējais ieteicamais stundu skaits vidēji nedēļā. Taču skolām ir šī brīvība veidot to fleksiblāk. Tas nenozīmē, ka varētu būt semestris vai gads, kad vispār netiek mācīts kāds priekšmets, protams.
Vienlaikus tiek paredzēts mācību nedēļā ieviest trešo obligāto sporta stundu. Būs arī jauna vērtēšanas metodika 1.-3. klasē, nosakot 4 apguves līmeņus.
Jaunais standarts nodots apspriešanai līdz 25. oktobrim. Tas tikšot ieviests pakāpeniski trīs gadu laikā, sākot no 2020. gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
