Samisējās divreiz? Deputāti vērtē iespēju sliktās atzīmes skolā tomēr labot vairākkārt
Ļaut skolēniem labot atzīmes vai tomēr ne? Šis jautājums pēc divu skolnieču iniciatīvas nonācis Saeimas dienaskārtībā. Izglītības ministrija no 1. septembra iecerējusi ieviest jaunu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, un tā paredz, ka atzīmes labot varēs tikai vienreiz – mācību gada noslēgumā.
Skolnieces uzskata, ka šāda ideja ir nepareiza un līdzīgi domājošo ir daudz – iniciatīva savākusi vairāk nekā 10 tūkstošu parakstu. Saeimas komisija ideju atbalsta un nodod tālākai izskatīšanai.
Paula Gļeba un Vendija Una Magone ir Rīgas 64. vidusskolas divpadsmitklasnieces. Abas ir "manabalss.lv" iniciatīvas, kurā aicina arī turpmāk ļaut skolēniem labot sliktās atzīmes, autores. Šāda ideja viņām radusies sociālo zinību stundā, kurā tika dots uzdevums izdomāt kādu problēmu, kas jāatrisina.
Tur secinājušas, ka ne tikai pašām, bet arī skolas biedriem aplams šķiet plāns, ka turpmāk drīkstēs labot tikai vienu atzīmi katrā no priekšmetiem, turklāt vien mācību gada beigās.
Ir arī grūti izvēlēties, kura atzīme tad būs tā īstā, un apzināties, ka tev liekas, ka būsi gatavs labāk uzrakstīt, un tad beigās izrādās, ka neesi bijis pietiekami gatavs un to neesi pat īsti apzinājies.
"Mēs kā 12. klases skolnieces šobrīd saskaramies ar tādu problēmu. Mums tas sagādā grūtības, arī vecāki ir uztraukti. Mēs ejam tieši uz to, ka var labot nesekmīgās atzīmes, nav tā, kā tagad, kad var iet un labot jebkuru atzīmi, cik grib, bet konkrēti tās nesekmīgās atzīmes," saka Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolniece, iniciatīvas autore Paula Gļeba.
Valsts izglītības satura centrā atzīst, šā brīža plāns paredz, ka labot katru pārbaudes darbu vairs nedrīkstēs. Ja mācību gada beigās gala atzīme izšķirsies, aizvien gan būs iespēja vērtējumu palielināt, kārtojot šim mērķim īpaši izstrādātu kombinēto pārbaudes darbu.
Pēc ekspertu domām, līdzšinējā kārtība nemotivēja skolēnus kontroldarbiem kārtīgi gatavoties, jo daļa uz tiem raudzījās ar domu: ja nu kas, darbu parakstīs.
Šeit ir ļoti svarīgi, ka mēs paskatāmies mazliet plašāk, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka primāri mums ir jāvienojas par to, ka labošana, uzlabošana, atgriezeniskā saite, tāds normāls mācību process, notiek pirms pārbaudes darba, nevis pēc pārbaudes darba.
Arī Latvijas Universitātes profesore, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela šādam viedoklim piekrīt, taču uzskata, ka pieejai jāatšķiras katrā no vecuma grupām.
"Tas varētu būt vecākajās klasēs tikai gada beigās, savukārt mazākiem bērniem mans ieteikums būtu, ka tas tomēr ir, ja ne gluži ik pa diviem mēnešiem, tad semestrī ļaut to labot," atklāj Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Šādu viedokli Daniela šodien pauda arī Saeimas komisijā, kur divpadsmitklasnieču iniciatīvu skatīja parlamentārieši. Uzklausot kā jaunietes, tā citu speciālistu viedokļus, deputāti lēma, ka iniciatīvu ir vērts virzīt tālākai izskatīšanai Izglītības komisijā.
Ja nozares speciālisti un tiešām zinoši cilvēki, ar kuriem mēs sēdīsimies pie viena galda Izglītības komisijā, teiks, ka uz pamatskolēniem mēs veidojam atkāpi, tad, visticamāk, šāds politisks lēmums būtu jāpieņem IZM ar VISC. Bet šeit es gribētu, lai tad tā ir tiešām ekspertīze, kas saka, ka tas ir labākais ceļš.
Vai tālāk jau izglītības komisija lems plānā veikt kādas korekcijas, skaidrs varētu būt visai ātri, jo šai iniciatīvai noteikta paātrināta izskatīšanas kārtība.
Tikmēr Rīgas 64. vidusskolas audzēknes jau ir novērtētas – meitenes par šo inovatīvu sociālajās zinībās saņēmušas 10 ballu atzīmi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
