Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju: pieaug ziņojumu skaits par iespējamiem pārkāpumiem

Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpēju izķeršanā iesaistītas vairākas iestādes. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) seko līdzi aizdomīgiem naudas darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests – preču kustībai pāri robežām, bet pārkāpumus saistībā ar nacionālo drošību monitorē Valsts drošības dienests. Iegūstot gana daudz pierādījumu pašu spēkiem vai saņemot informāciju no finanšu izlūkiem, pēdējie divi ir tiesīgi ierosināt kriminālprocesus, kurus nodod prokuratūrai.

Finanšu izlūkošanas dienests novērojis, ka pēdējos mēnešus ziņojumu skaits par iespējamajiem sankciju pārkāpumiem pieaug.

"Pagājušogad par sankcijām kopumā mēs saņēmām gandrīz 300, 281. šogad jau pusgadā bija tik cik visā pagājušā gadā kopā. Labā ziņa ir tā, ka mēs redzam daudz mazāk militārā jomā šos pārkāpumus ar mikročipiem, vai mikroshēmām vai citu tehniku, bet daudz vairāk tieši ekskluzīvu vai luksus preču piegādāšanā Krievijas pilsoņiem vai Baltkrievijas," saka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis.

Valsts ieņēmumu dienestā tikmēr norāda – ievest vai izvest sankcijām pakļautās preces un naudu arvien vairāk mēģina privātpersonas, savukārt uzņēmumu vidū šo gadījumu skaits sarūk.

Kopš kara sākuma prokuratūra saņēmusi vairāk nekā 200 kriminālprocesu, bet līdz rezultātam novesti mazāk nekā 10. Visos gadījumos piemēroti naudas sodi un mantas konfiskācija gan juridiskām, gan fiziskām personām.

"Fiziskām personām tas naudas sods par konkrēto nodarījumu ir apmēram tajā apjomā, par kādu tiek veikts darījums. Ja ir veikts, teiksim par 10 000 eiro, tad varam runāt analogi arī naudas sods par to, ka prece tiek konfiscēta un tiek piemērots naudas sods šā darījuma apmērā," skaidro prokurors Salvis Skaistais.

Piemērotie sodi ir dažādi, līdz šim viens no bargākajiem – grafika naudas darījumā konfiscēti 100 000 eiro, par ko juridiskai personai piemērots sods vēl 110 000 apmērā un persona, kas darbojusies uzņēmuma vārdā, sodīta ar vēl 62 000 eiro.

Tomēr sodīšana notiek lēni – no kopējā kriminālprocesu skaita šobrīd atrisināts mazāk nekā 10%.

"Uz šo brīdi tie ātrākie gadījumi ir tās personas, kas ir mūsu vietējie uzņēmēji vai komersanti, un noregulējums ir panākts ar tiem, kas ir gatavi uz sadarbību," norāda prokurors.

Sākotnēji izmeklēšanu apgrūtinājis tas, ka Eiropas Savienība nemitīgi pieņēma arvien jaunas sankcijas un jautājumi par to korektu piemērošanu bija ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašiem izmeklētājiem. Situācija daudzmaz esot stabilizējusies vien šogad. Savukārt, Valsts ieņēmumu dienestam, kurš konstatē 90 procentu pārkāpumu, trūkstot kapacitātes.

"Mēs šos visus pienākumus veicam papildus jau iepriekš mums noteiktajiem. Tas pats izmeklētāju apjoms, kas jau bija ļoti noslogots, šobrīd ir vēl vairāk noslogots. Tas nav vienkārši, jo nekādi papildu resursi mums līdz šim nav piešķirti, šobrīd es ceru, ka atbalsts būs un nākamā gada budžetā papildu finansējums šai jomai būs paredzēts," teic VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks.

Tāpat lēnā izmeklēšana skaidrojama ar Krievijas, Baltkrievijas un citu trešo valstu nevēlēšanos sadarboties.