Pētījums: Uz ceļa izsķiroša ir spēja domāt par visiem satiksmes dalībniekiem

Pētījumā secināts – uz ceļa izšķiroša nav tikai braukšanas tehnika, bet spēja laikus pamanīt riskus un saprast citus satiksmes dalībniekus. Tieši šo divu īpašību kombinācija nosaka, vai vadītājs rīkojas pārdomāti vai impulsīvi. Eksperti uzsver – bīstama braukšana nav prasmju trūkums, bet attieksmes problēma.

Pētījumā analizēts, kāpēc daļa autovadītāju uz ceļa uzvedas drošāk nekā citi. Izmantojot īpašu metodi, pētnieki mērīja spēju paredzēt situācijas un izprast citu satiksmes dalībnieku rīcību.

Rezultāti rāda – tie vadītāji, kuri spēj ne tikai koncentrēties uz savu braukšanu, bet arī mentāli "nolasīt" apkārt notiekošo, retāk pieļauj kļūdas un mazāk iesaistās bīstamās situācijās.

"Mijiedarbība uz ceļa jau ir tāda plānota uzvedība, kur tev ir jāspēj ideālā gadījumā prognozēt ne tikai to, ko tu gribi darīt, ko tev vajadzētu darīt, bet arī, kas citiem ir padomā, ko citi varbūt redz vizuālā nozīmē un arī, kā citi jūtas kaut kādā situācijā. Tie, kuri labāk spēj sekot līdzi tam, kas notiek uz ceļa, reflektēt, mēģināt prognozēt, plus iedomāties, ko citi satiksmes dalībnieki redz, domā, jūt – tad viņi ar mazāku varbūtību iekļūst CSN, ar mazāku varbūtību maksā soda naudas, ka viņiem piemīt prasmes vadīt auto labāk tīri tehniskā nozīmē un viņi ir mazāk agresīvi," saka Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers.

Pētnieks uzsver – šīs prasmes nav iedzimtas, tās iespējams attīstīt. Tas nozīmē, ka drošāku braukšanu var veicināt ne tikai ar sodiem vai tehniskiem risinājumiem, bet arī trenējot autovadītāju domāšanu un spēju analizēt situācijas.

"Domāt no visu skatupunkta – ja mēs kopīgi centīsimies sasniegt mērķi, lai brauktu visefektīvākajā satiksmes plūsmas formā, tad visiem būs labāk. Lai to varētu īstenot, man ir jādomā arī, ko citi domā. Var uztrenēt sevī spēju paspēlēties ar skatupunktiem – sākot no tā, ka domāt, ko tas cits domā, labi, bet var vēl arī domāt tā, ka tās lomas mums var būt mainītas. Reizēm, ja mēs būsim mainītās lomās un, ja mēs savstarpēji uzvedīsimies pieklājīgi, tad visi beigās vairāk iegūs," pauž Austers.

Apdrošinātāji tikmēr norāda – ar autovadītāja apliecību vien nepietiek, lai droši piedalītos satiksmē.

"Ar to jau nepietiek, tas, ka mums ir autovadītāja tiesības, nenozīmē, ka mēs praktiski mākam braukt un arvien vairāk uzņēmumu pārbauda šīs praktiskās iemaņas. Ir, protams, arī autovadītāju skaits, kas atkrīt, kas neiztur – saprot, ka nebūs te īsti braukt ar autobusu vai kravas automašīnu," teic "BALTA" Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Vienlaikus nozarē atzīst – uzvedību uz ceļa ietekmē arī ikdiena. Steiga, sasniedzamie mērķi un spiediens nereti mudina autovadītājus pieņemt riskantākus lēmumus, kas var novest pie pārkāpumiem un negadījumiem.