Satiksmes ministrija apstiprina "Rail Baltica" projekta virzību "pēc plāna"

SM otrdien Ministru kabinetu sēdes slēgtajā daļā iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā 2022.gada otrajā ceturksnī.

Šobrīd norisinās būvdarbu iepirkuma otrā kārta "Rail Baltica" pamattrases izbūvei, kas ir nozīmīgs solis, lai 2023.gadā varētu sākt plānoto dzelzceļa infrastruktūras būvniecību ārpus Rīgas un Pierīgas.

Projektēšanas darbi Rīgas Centrālās stacijas un lidostas Rīga posmos ir pabeigti. Savukārt projektēšana prioritārā dienvidu posmā tuvojas noslēgumam. Nākamgad plānots sākt pamattrases būvniecību posmā Misa – Lietuvas robeža, kā arī apvienotā tilta būvniecības darbus, ja Latvijas pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes aploksnei tiks atbalstīts.

Līdz 2022.gada 1.jūnijam Latvija apguvusi aptuveni trešo daļu no projektam atvēlētajām finansēm, panākot vienošanos ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru par noslēgto finansēšanas līgumu pagarinājumu līdz 2024.gada 31.decembrim. Tas ļaus turpināt apgūt finanšu piešķīrumu un mazināt Covid-19 pandēmijas un jaunās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu.

Lai veicinātu ātrāku "Rail Baltica" īstenošanu, Latvija sagaida arī turpmāku Eiropas Komisijas atbalstu un Eiropas Savienības fondu pieejamību projektam nepieciešamajā apjomā. SM atzīmē, ka finansējumu projekts saņem pa posmiem. Projektā izskatīti arī citi avoti finanšu līdzekļu piesaistei, tajā skaitā, Trīs jūru iniciatīvas fonds un Militārās mobilitātes piešķīrums, kā arī privātā un publiskā partnerība.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un kara Ukrainā ietekmi, "Rail Baltica" projekts ir jāīsteno iespējami īsākā laikā. "Rail Baltica" projekts ir izvirzīts kā prioritāte, sniedzot tam nepieciešamo finansiālo un administratīvo atbalstu.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.