Uz Latvijas ceļiem šogad "melna statistika" – palielinājies avārijās bojāgājušo skaits

Salīdzinot ar 2022. un 2021. gada statistiku, šogad 10 mēnešos ir būtiski pieaudzis smago ceļa satiksmes negadījumu skaits uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem. Uz tiem īpaši bieži notika apgāšanās, uzbraukšanas kokam un gājējiem. Puse no visiem smagajiem negadījumiem, kurus izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā, notika uz vietējās nozīmes autoceļiem.

LVC skaidro, valsts vietējās nozīmes ceļiem raksturīga neliela satiksmes intensitāte un mazāka policijas klātbūtne, uz tiem netiek lietoti elektroniskie kontroles līdzekļi (radari u.c.).

"Šis gads iezīmējies ar bēdīgu statistiku, esam apsteiguši iepriekšējā gada rādītājus. Zinu, ka visi [iesaistītie] strādā un dara, ko var, ir dažādas kampaņas, bet ir autovadītāji, kas izturas nihilistiski. Mums jāmeklē risinājumi," tā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē statistiku komentēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

⬛️2023. g. 10 mēnešos uz valsts autoceļiem gājuši bojā 70 cilvēki, par 8 vairāk nekā šajā laikā pērn. Pieaudzis smago CSNg skaits uz vietējās nozīmes a/c, kur notika puse no visiem smagajiem CSNg, ko izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā. Plašāk👉https://t.co/JHjZfGACpz pic.twitter.com/rVjFCQSlCR

— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) November 23, 2023

Šā gada 10 mēnešos visvairāk bojāgājušo – 24 – bija sadursmēs, tās jau vairākus gadus ir biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids. 17 cilvēki gāja bojā apgāšanās, desmit – uzbraukšanā gājējiem, astoņi –uzbraukšanā velosipēdistiem, vēl astoņi – uzbraukšanā šķērslim/kokam.

Pa vienam bojāgājušajam bija, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, uzbraucot  dzīvniekam un citā negadījuma veidā.Z

Sadursmes visbiežāk notikušas uz valsts galvenajiem autoceļiem, apgāšanās – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana gājējiem – uz galvenajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana kokam – uz vietējiem autoceļiem, uzbraukšana velosipēdistiem – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.

Joprojām galvenais smago negadījumu iemesls ir autovadītāju nepareizi lēmumi, kuri rezultējas pārāk lielā ātrumā, riskantos un nepārdomātos manevros un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumos, norāda LVC. Gadījumos, kur konstatēta alkohola lietošana, – arī gājēju un velobraucēju nepareizi lēmumi.

LVC speciālisti ir apsekojuši 63 no visu smago ceļu satiksmes negadījumu vietām un secinājuši, ka nevienā no gadījumiem infrastruktūra nav bijusi negadījuma pamata iemesls. 11 gadījumos bijuši ieteikumi vai konstatēti trūkumi:

• trīs vietās nepieciešama ceļa horizontālo apzīmējumu pārskatīšana, jauns marķējums tiks uzklāts līdz nākamā gada 1. jūnijam;
• vienā vietā marķējums jau ir mainīts;
• četrās vietās nepieciešama ceļazīmju pārskatīšana, līdz šā gada beigām tiks uzstādītas;
• vienā vietā ir sācis darboties vidējā ātruma kontroles posms;
• divās vietās nepieciešama koku vai krūmu zāģēšana vai ceļu drošības barjeru uzstādīšana. Tiek gatavota vēstule pašvaldībai par kokiem, krūmi tiks likvidēti līdz decembrim;
• vienā vietā nepieciešams divu līmeņu gājēju šķērsojums, tā būvdarbi plānoti 2025.–2026. gadā;
• vienā vietā konstatēti stingi šķēršļi – akmeņi – zemes nodalījuma joslā uz valsts un privātās zemes, tie ir novākti;
• divās vietās nepieciešamas ceļu drošības barjeru uzstādīšana, darbi iekļauti 2024.–2026. gada programmā.

LVC norāda, ka iespējamie risinājumi smago ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai uz valsts autoceļiem ir visaptveroši. LVC ieskatā nepieciešama lielāka kontrole un Valsts policijas klātbūtne, jāveicina piedodoša infrastruktūra, jāveic labāka ceļu satiksmes negadījumu analīze, pārņemot Zviedrijas un Igaunijas pieredzi, veidot operatīvu starpinstitucionālo grupu smago negadījumu vietu apsekošanai, lai kvalitatīvāk un operatīvāk identificētu iemeslus un nepieciešamos uzlabojumus infrastruktūrā. LVC šī gada sākumā šādu priekšlikumu iesniedza izvērtēšanai Satiksmes ministrijas Satiksmes drošības domnīcā. Tāpat LVC ieskatā jāievieš alkohola problēmas risinājumi.

Sadursmju mazināšanai LVC kā risinājumu saskata valsts noslogotāko autoceļu pārbūvi par maģistrālajiem ceļiem ar vismaz divām atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā.

Savukārt saistībā ar apgāšanos jāveic analīze par iemesliem, kādēļ auto nobrauc no ceļa, kā arī jāveido mazāks grāvju dziļums un, kur tas nav iespējams – jāuzstāda drošības barjeras. LVC ieskatā jāveic esošo standartu izvērtējums.

Tāpat jāveic mikromobilitātes plāna realizācija un izglītojošais darbs par redzamību tumšajā diennakts laikā.

Nepieciešams arī papildu finansējums ceļa nodalījuma joslu kopšanai gar visu kategoriju valsts autoceļiem. LVC norāda, ka nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro uz pieciem gadiem, lai iztīrītu [joslas] gar visiem valsts ceļiem, savukārt ap 11 miljoniem eiro gadā, lai uzturētu kārtībā visā garumā. LVC aicina izvērtēt iespēju uzstādīt elektroniskās kontroles ierīces arī uz valsts vietējiem autoceļiem, kā arī saglabājot kokus ainavā gar ceļiem, paredzēt citus satiksmes drošību veicinošus risinājumus (ātrums, barjeras).

Atbilstoši Eiropas komisijas Transporta un mobilitātes direktorāta datiem, 2023. gadā smago ceļu satiksmes negadījumu skaits Eiropas Savienības (ES) valstīs pieaudzis Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Mazāk, bet pieaudzis arī Igaunijā un Īrijā. Latvijā kopējais (uz visiem ceļiem) smago ceļu satiksmes negadījumu skaits saglabājas lielāks nekā vidēji ES.