Satraucoša tendence: arvien vairāk cilvēku Latvijā azartspēles uzskata kā pamatdarbu

Pērn valsts akciju sabiedrība "Latvijas loto" sasniedza vēsturiski augstākos pārdošanas rezultātus. 92 miljonu eiro apgrozījums, par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņa augusi par 4,1% un bija 13,792 miljoni eiro, liecina publiskotie finanšu dati. "Latvijas loto" pērn valsts budžetā nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu veidā iemaksāja 20,5 miljonus eiro.

"2023. gads ir bijis vēsturiski labākais gads apgrozījuma ziņā, joprojām Latvijas iedzīvotāju atzītākā ir "Simtgades loterija" ar noteiktu sabiedriskā labuma mērķi izglītības jomā. Apgrozījuma pieaugumu 2023. gadā nodrošināja arī skaitļu izloze "Eurojackpot" un momentloterija "Miljons" – loterija, kurā pirmo reizi Latvijā 2023. gadā tika laimēts viens miljons eiro," teic "Latvijas Loto" mārketinga projektu vadītāja Elīna Asare.

"Latloto" uzsver, ka tā rīkotās loterijas nav azartspēles, taču skaidrs, ka cilvēki pērk biļetes cerībā laimēt naudu. Arī azartspēļu biznesam Latvijā pērn gājis ļoti labi. Oficiāli azartspēļu apjoms Latvijā pērn audzis par 9%, peļņa sasniegusi 288 miljonus eiro. Bet tā tikai oficiālā daļa – cik daudz cilvēku spēlē azartspēles nelegālos interneta kazino, nezina neviens.

"Katru gadu nāk pa vienam klāt šie azartspēļu organizatori online vidē. Tas spēļu piedāvājums liels (..) No online. Tieši šīs aparātu un kazino spēles ir nospiedošā vairākumā. (..) Spēlētāji turpina spēlēt telefonos, planšetēs, datoros," norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Azartspēļu atkarīgo cilvēku skaits Latvijā aug. Vidēji nedēļā azartspēļu uzraudzības inspekcija saņem 70 jaunus iesniegumus no cilvēkiem, lai viņus iekļauj pašatteikušos personu reģistrā. Kopumā reģistrā ir 33 000 cilvēku, kuriem pēc paša vēlēšanās liegts spēlēt azartspēles.

Satraucoša tendence: arvien vairāk cilvēku Latvijā azartspēles uzskata kā pamatdarbu. "Gan psihologi, gan sociālie darbinieki bieži vien tieši tā jautā – ko mums teikt tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka var iet uz spēļu zāli kā uz darbu, lai nopelnītu naudu. Protams, tā tas neiznāk, pretējā gadījumā tas bizness nepastāvētu," norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece.

Cilvēki, kuri nespēj tikt galā ar azartspēļu atkarību, mēdz meklēt palīdzību dažādās atbalsta grupās. Biedrību "Anonīmie spēlmaņi, kuru vada kāds izbijis azartspēļu atkarīgais, katru mēnesi uzmeklē trīs četri cilvēki, uz atbalsta grupu atnāk vienu reizi un reti kurš atnāk vairāk.

Biedrības pārstāvis, kurš vēlas palikt anonīms, skaidro, ka pats vairs nespēlē jau astoņus gadus, bet viss beigu beigās atkarīgs no paša gribasspēka, pat iekļaušana: "Cilvēki izvēlas liegumu uz gadu vai pieciem, es personīgi uzliku uz 100 gadiem, jo vairs nevēlos spēlēt. Cilvēki tāpat atrod ceļu, nomaina VPN. Spēlmanis, ja grib, spēj atrast jebkādu ceļu atpakaļ pie spēles."

Ja cilvēks saprot, ka vairs nespēj kontrolēt azartspēļu atkarību, eksperti iesaka meklēt palīdzību – Latvijā ir dažādas nevalstiskās organizācijas un atbalsta centri, kas var sniegt palīdzīgu roku un palīdzēt tikt galā ar šo nelaimi.