Septiņu katastrofu pārvaldības centru būvniecībai iecerēts atvēlēt 28,4 miljonus eiro

Šim mērķim prognozēti nepieciešamā finansējuma apmērs ANM ietvaros ir 28,4 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz uzbūvēt astoņus līdz desmit katastrofu pārvaldības centrus, sasniedzot arī izvirzītos mērķus klimata jomā Reformējot katastrofu pārvaldības sistēmu, par 22 nekustamajiem īpašumiem iecerēts samazināt kopējo Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo īpašumu skaitu un atteikties no vismaz 36 nomas objektiem.

Projektu rezultātā izveidos gandrīz nulles enerģijas patēriņa centrus ar mērķi nodrošināt atbildīgu publisko īpašumu pārvaldību, kuros vienuviet apvienos vairākus katastrofu pārvaldības sistēmā strādājošos dienestus, tādējādi ļaujot sasniegt mērķus, kas izvirzīti Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam.

Tā kā iepirkums katastrofu pārvaldības centru būvniecībai Tukumā, Talsos un Alūksnē ir beidzies bez rezultāta, Iekšlietu ministrija atkārtoti ir izsludinājusi iepirkumu par minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecību un saistīto pakalpojumu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas nodrošināšanu.

Jau iepriekš ziņots, ka no kopējā 93 Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo objektu skaita, vairāk kā 80% būvēti laika periodā no 1890. gada līdz 1960. gadam. To sākotnējais lietošanas mērķis nevienā no gadījumiem nav bijis VUGD depo, tādēļ to izvietojums un platības neatbilst katastrofu pārvaldības funkciju izpildei nepieciešamajiem minimālajiem standartiem.

Līdz ar katastrofu pārvaldības sistēmas reformu plānots nodrošināt vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. Tāpat investīciju rezultātā tiks uzlaboti nodarbināto darba apstākļi, tajā skaitā darba drošība, kas pozitīvi ietekmēs nodarbināto apmierinātības līmeni un nodarbināto rekrutēšanu.

Jau 2019. gadā tika izstrādāts skiču projekts būvniecības iecerēm A, B, C un D tipa moduļu katastrofu pārvaldības un krīžu vadības centru izveidei. A kategorijas moduļu tipa centrus plānots veidot visblīvāk apdzīvotajās Latvijas teritorijās ar lielāko izsaukumu skaitu un lielāko speciālā transporta specifisko vienību skaitu un vietās ar novērtējumā saņemto minimālajām katastrofu pārvaldības prasībām visneatbilstošāko esošo depo. ANM plāna ietvaros plānots izveidot tikai vienu katastrofu pārvaldības centru, izvietojot tajā A kategorijas ugunsdzēsības depo – Daugavpilī, Siguldas ielā 20.

Katastrofu pārvaldības centru būvniecība, izvietojot tajos B kategorijas ugunsdzēsības depo plānota Liepājā, Pulvera ielā 18;  Madonā, Raiņa ielā 49, izvietojot tajā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD); Alūksnē, Ziemeru ielā 4, izvietojot tajā arī Valsts policiju (VP), Valsts robežsardzi (VRS)  un NMPD; Līvānos, Rīgas ielā 2S, izvietojot tajā arī VP un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP); Talsos, Rīgas ielā 21, izvietojot tajā arī VP, VRS, PMLP, NMPD; Tukumā, Kurzemes ielā 76, izvietojot tajā arī VP, VRS, PMLP, NMPD.

D kategorijas centrus būvēs Salacgrīvā, Vidzemes ielā 31, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo un VP, VRS, NMPD, Viļānos, Rīgas ielā 53A, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo, VP un NMPD; Alsungā, Skolas ielā 24, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo un NMPD.

Gandrīz visos katastrofu pārvaldības centros ir plānots izvietot arī citas Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu struktūrvienības.

Savukārt iekšlietu nozares infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta līdzekļiem pamatojoties uz valdības  2021. gada 18. marta sēdē pieņemto lēmumu noris jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. To būvniecība daudzos objektos ir noslēguma fāzē, piemēram, 15. maijā tika nodots ekspluatācijā objekts Priekulē.

Tāpat ziņots, ka Iekšlietu ministrijai ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi vēl 16 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai. Iekšlietu ministrijas Būvniecības padome ir atbalstījusi katastrofu pārvaldības centru būvniecību Aizkrauklē, Balvos, Dobelē. Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā (Dzintaros un Kauguros), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderājā), Saldū un Siguldā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt iepirkumu šo centru būvniecībai.