Šī uzvara bija svarīga cīņā par Latvijas neatkarību – jauna piemiņas vieta pie Vīķu kroga godina kara varoņus
Šajā Patriotu nedēļā īpaši godinām tos, kuri pirms vairāk nekā gadsimta ziedoja savu dzīvību par brīvu Latviju. Svinēt neatkarību varam, pateicoties brīvības cīnītājiem, kuri 1919. gada novembrī aizvadīja varonīgas kaujas Rīgas apkārtnē. Viena no šīm kauju norises vietām bija pie Vīķu kroga – tagadējā Kleistu apkaimē. Tieši tur aizsākās cīņas par Rīgas atbrīvošanu, kas noveda pie uzvaras 11. novembrī. Šogad tur uzstādīts jauns piemineklis – pirmais Neatkarības kara kaujām veltītais monuments, kas Rīgā radīts kopš neatkarības atjaunošanas.
Pirms 106 gadiem Kleistu apkaime izskatījās citādāk, nekā šodien – te esošās kāpas vēl nebija apmežotas, Spilves pļavās atradās vien reta viensēta, taču šeit visur bija ierakumi, jo notika viena no izšķirošākajām Neatkarības kara cīņām.
1919. gada 3. novembrī Vīķu kroga apkārtnē norisinājās kauja starp Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta karaspēku. Atvaļinātais ģenerālmajors Juris Zeibārts, kura vectēvs arī piedalījies šajā cīņā un par to saņēmis Lāčplēša kara ordeni, stāsta, ka šī kauja bija viens no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Neatkarības karā.
"Tas bija pirmais izrautais robs Bermontiešu aizsardzībā, kas deva iespēju tālāk attīstīt uzbrukumu un noveda pie mūsu galvaspilsētas atbrīvošanas. Par šo trešā novembra kauju, astotajā Daugavpils pulkā 36 karavīri saņēma Lāčplēša ordeni un 10 no devītā Rēzeknes kājinieku pulka. Cik es zinu, tas ir lielākais Lāčplēša kara ordeņu skaits par faktiski dienas kauju," norāda Zeibārts.
Kauja pie Vīķu kroga uzskatāma par vienu no vissmagākajām visā Neatkarības karā. Tajā dzīvību zaudēja deviņi virsnieki un 25 karavīri, bet vēl 109 tika ievainoti. Uzsverot šīs kaujas nozīmīgumu, jau 1930. gados toreizējais kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis, rosināja pie Vīķu kroga izveidot piemiņas vietu, kas veltīta drosmīgajiem Latvijas armijas karavīriem.
Tolaik tur izveidoja uzbērumu un iestādīja bērzu un egļu aleju, taču ieceri pārtrauca Latvijas okupācija. Un tikai šogad – 106 gadus pēc kaujām – piemineklis beidzot tapis. Tas kļuvis par pirmo Rīgā atklāto monumentu kopš neatkarības atjaunošanas, kas veltīts Neatkarības kara varoņiem.
"Tas viss ir atgādinājums par to, ka brīvība netika dota par velti. Neviens neko neuzdāvināja. Tāpat, kā barikādēs, kas arī drīz atzīmēs 35. gadadienu, ne toreiz, ne tagad to neuzdāvināja par velti. Tas ir atgādinājums, kur mēs bijām, kur mēs ejam," pauž Zeibārts.
Viņš ir pārliecināts – Latvijā vēl ir daudz brīvības cīņu vietu, kurām pienāktos savs piemineklis, lai atgādinātu par tā laika notikumiem. Tikmēr Vīķu kroga varoņu piemiņa nu atkal ir atdzīvojusies. Arī šodien tur sastapām cilvēkus, kuri, dodoties pārgājienā, piestāja pie pieminekļa, lai noliktu svecītes un godinātu kritušos varoņus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
