Ceļmalā salasītu smilgu pušķi iespējams pārvērst grandiozā mākslas darbā. Siguldas pusē māksliniece Ārija Bērze jau vairāk nekā 30 gadus no dabas materiāliem veido dažādu izmēru puzurus.
Šo nodarbi māksliniece dēvē par pašdisciplīnas treniņu: "Ja man sametas kaut kur mezgls, kas bieži gadās verot, tad es sev esmu noteikusi nekāda griešana, mezgls ir jāatmudžina. Un tā es stundām sēžu, kamēr dabūju viņu vaļā."
Puzura veidošanai der teju visas graudzāles, un tās vislabāk ievākt septembra beigās: "Pie katras jāpaklanās, jānobrauc līdz apakšai, kur ir pēdējais posmiņš, un nolaužam, labi lūst. (TV3: Cik daudz smilgas jūs salasāt, lai ziemas periodā būtu, ko darīt?) Tik, cik var – par daudz nevar salasīt, jo tām jau nekas nenotiek."
Kad dabas materiāli sagādāti, notiek žāvēšana un griešana, ievērojot milimetru precizitāti. "Man ir tādi mērkociņi, ņemu, pie tās smildziņas katru pielieku, nogriežu, pielieku."
Pēdējais Ārijas veidotais darbs ir lielākais, kādu viņa līdz šim radījusi – tas ir četrarpus metrus augsts un apmēram 10 kilogramus smags. "Paldies Dievam, viņš tur uz skatuves, faktiski jau viņš arī nestājas iekšā, pat nevarēja iekadrēt, jo aiziet aiz aizkariem iekšpusē," saka Ārija.
Māksliniece iztika bez kompozīcijas skices, vadoties vien pēc iedomātās vīzijas. Pirmo reizi ieraugot vareno konstrukciju saliktu kopā, viņa bija apmierināta ar paveikto: "Sajūta man bija laba, es domāju, paldies Dievam, tā iztēle, kas man bija uzburta galvā, viņa darbojas. Kā es saku, mūziķiem ir absolūtā dzirde, man ir absolūtā redze."
Iespaidīgā izmēra puzurs šobrīd izjaukts vairākās daļās un nodots glabāšanai draugu un radinieku mājās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
