Situācija ir nožēlojama: Latvijas slimnīcas katru dienu noslogo liels skaits alkoholiķu
"Situācija ir nemainīgi slikta," tā saka dakteri, redzot, cik daudz Latvijas slimnīcu resursu ik dienas tiek novirzīti alkoholiķu aprūpei. Atkarīgos apārstē, tad palaiž mājās un nereti, jau pēc pāris dienām viņi lielā alkohola reibumā atkal tiek nogādāti slimnīcās. Medicīnas iestādēm šādi pacienti ir milzu slogs.
Austrumu slimnīcas dakterei Ilzei Jagmanei šī ir dežūrdiena. Šodien ir izrakstīti pieci pacienti, bet nevar zināt, kad atgriezīsies, varbūt kāds jau vakarā.
Ar vieglu ironiju viņa teic, ka šoreiz Toksikoloģijas nodaļā ir salīdzinoši klusi. Parasti visas gultas ir aizņemtas un vairāk nekā puse no pacientiem te atrodas – tieši alkohola dēļ.
"Uztraucoši, ka šie pacienti bieži vien ir gados jauni un paši neapzinās, ka alkoholisms radījis tik daudz problēmu," neslēpj RAKUS Toksikoloģijas un sepses nodaļas virsārste klīniskajā toksikoloģijā Ilze Jagmane.
Latvijas medicīnas iestādes katru dienu noslogo liels skaits alkoholiķu. Ārsti atzīst: situācija ir nemainīgi slikta. No vienas puses bieži dzirdam, ka Latvijas veselības nozarei pietrūkst nauda, no otras: daudzi cilvēki jau tā – šo neesošo naudu – izmanto ļaunprātīgi, jo nespēj tikt galā ar vēlmi – iedzert.
Slimnīcā nonāk daudz tādu pacientu, kuri regulāri piedzeras. Lai sniegtu palīdzību, viņus stacionē, veic dažāda veida sarežģītas izmeklēšanas. Tad šos cilvēkus izraksta, un jau pēc neilga laika – viņi atkal nonāk mediķu rokās. Slimnīcā ir zināms pacients, kurš pēdējo divu gadu laikā te pabijis trīsdesmit 30, bet kāds cits – piecdesmit.
Bet palīdzība viņiem TIEK sniegta, jo konkrētajā brīdī – situācija ir akūta un pastāv nāves draudi.
"Mums ir bijuši rekordisti – uz Ziemassvētkiem kungs ar 8,15 promilēm alkohola asinīs un paciente – ar sešām promilēm."
Ja diennaktī slimnīcā nonāk aptuveni 200 pacienti, tad teju puse no viņiem – ir tieši alkohola reibumā. Viņi ir nepacietīgi un agresīvi, kas ir ļoti apgrūtinoši arī personālam.
"Tas ir liels slogs, sevišķi uzņemšana nodaļai. Pie tam nevar izslēgt arī svaigas traumas, kas prasa izmeklēšanu un tie ir līdzekļi un izmaksas."
Vairumu izmaksu sedz valsts, bet ir arī pacienta līdzmaksājums: realitāte gan ir tāda, ka bieži vien viņi paliek parādā. Pat vairākus tūkstošus.
Diemžēl Latvijā nav iespējams šādus cilvēkus piespiedu kārtā ārstēt no atkarības. Tas ir brīvprātīgs pasākums, saka nozares speciālisti, piebilstot, ka bieži vien šīs personas arī noliedz, ka viņiem ir problēmas ar alkoholu.
"Daļa cilvēku uzskata, ka ikdienā alkohola lietošana nelielās devās ir nekaitīga. Bet tā ir kaitējoša. Un pacienti nonāk ar smagiem bojājumiem un nesaprot, ka tas saistīts ar alkoholu."
Tāda ir skarbā realitāte un mums ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, lai mainītos alkohola lietošanas kultūra un paradumi.
"Alkohola patēriņš valstī ir vērtējams kā augsts. Par problēmu liecina ne tikai patēriņš, bet arī dati par radīto kaitējumu. Provizoriski, 2023. gadā bija 11.7 litri uz vienu 15 gadus veco iedzīvotāju. Latvija joprojām ir pirmajā vietā starp pārējām valstīm. Lai gan 11. litru rādītājs pārsniegts Spānijā, Igaunijā, Čehijā un Lietuvā," stāsta SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas analītiķe Kate Vulāne.
Alkohola patēriņš Latvijā pielīdzināms epidēmijai. Un šo situāciju neatrisināt tikai ar vienu likumu. Ir nepieciešami vērienīgi, kompleksi pasākumi, lai šo rādītāju būtiski mazinātu. Dakteri spriež, iespējams, vajadzētu pat izskatīt jautājumu par narkoloģijas palīdzības pieejamību.. šādiem pacientiem ārstēšanu nosakot kā obligātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
