"Skatījums uz tīkla uzturēšanu un arhitektūru ir mainījies." Ko darām, lai sakari kara gadījumā nepārtrūktu?
Karš Ukrainā kalpo kā mācību "lauks" arī Latvijas mobilo sakaru operatoriem. Mācoties no karā ierautās valsts, arī pie mums notiek aktīvs darbs, lai nodrošinātu, ka sakaru tīkls pilnībā nepārtrūkst apdraudējuma vai krīzes gadījumā. Par to TV3 raidījumā "900 sekundes" vairāk stāsta LMT Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktors, atvaļināts bruņoto spēku virsnieks Kaspars Pollaks.
Vispirms Pollaks ieskicē ASV miljardiera Īlona Maska satelītu "Starlink" uzdevumu Ukrainā. Tas pamatā ir izlūkošanas datu, komandvadības datu novadīšana uz lēmumu pieņemšanas centriem.
"Šajā karā redzam, ka ir milzīgs sensoru, autonomo sistēmu daudzums, un informācija lēmuma pieņemšanai ir jānovada līdz lēmuma pieņēmējiem. Tas, kas jāmācās mums, – mēs nedrīkstam likt visas kārtis uz vienu tehnoloģiju. Arī Ukrainas gadījumā tā tas nav," norāda Pollaks.
Konkrēti "Starlink" priekšrocība ir tā, ka tie ir ļoti ātri piegādājami potenciālajam lietotājam. Taču Eiropai ir pieejamas līdzvērtīgas alternatīvas, piemēram, "OneWeb" un "Iris2" satelīttehnoloģijas.
"Kas jādara mums? Jāplāno savas sakaru sistēmas slāņveidīgi – līdzīgi kā domājam par slāņveida pretgaisa aizsardzību, tāpat jādomā par slāņveidīgiem sakariem," mudina Pollaks.
Viņš arī atzīmē, ka "pieeja un skatījums uz sakaru tīklu uzturēšanu un arhitektūru mobilo sakaru operatoriem līdz karam un šobrīd pēc tā ir fundamentāli citāds. Šobrīd mēs arvien vairāk runājam par noturīgu tīklu, kas nozīmē vairākus tehniskus risinājumus, vairākus datu centrus. Nav viens centralizēts datu centrs, kuru iznīcinot vai pārtraucot tam elektroapgādi, tas pārtrauc darboties. Tāpat arī alternatīvi enerģijas avoti katrā individuālā bāzes stacijā, lai nodrošinātu pakalpojumus."
Vienlaikus Pollaks mudina nelolot ilūzijas, ka tīkls turpinās darboties tādā pašā pakalpojumu kvalitātē, kā tas ir miera apstākļos. Un tomēr Ukrainas piemērs rāda, ka arī pretgaisa trauksmes signāla laikā tas spēj turpināt darbību.
Nav arī būtiski, kāds no tīkliem, piemēram, 3G vai 5G, tobrīd tiek izmantots sakaru pārraidei. Galvenais jautājums ir par to, vai tīkls vispār spēj darboties.
"Attiecīgi nevajag lolot ilūzijas, ka tīkls apdraudējuma gadījumā noteikti darbosies, taču ar maģisku sarkanu pogu to izslēgt nav tik vienkārši, kā varbūt esam par to pieraduši domāt. Operatori ir ļoti daudz mācījušies no operatoriem Ukrainā, kā nodrošināt tīkla darbību krīzes, kara laikā. Tie ir dažādi risinājumi," uzsver Pollaks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
