Trešajā "Šķelšanās" sērijā pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" no personīgā un reģionālā pārceļas uz politisko līmeni. Žurnālisti rāda, ka abi politiskā spektra gali – tā sauktās krievu partijas un nacionāļi – izmanto sabiedrību šķeļošus tematus, lai veidotu savas politiskās kampaņas. Tikmēr svarīgākiem jautājumiem – labklājībai, ekonomikai – nepievērš tik daudz uzmanības, un kaimiņi Lietuva un Igaunija mums aiziet garām kā ātrvilciens.
"Šajā sērijā pārliecināsimies, ka divas pagales kā vēl deg – tikai kāds pārējai sabiedrībai no tā labums?" vaicā pētnieciskā žurnāliste, viena no dokumentālo sēriju autorēm Sanita Jemberga.
Viņa turpina: "Redzēsiet šokējošus, līdz šim nepublicētus kadrus no 2014. gada 9. maija svinībām Daugavpilī, kas notiek jau pēc Krimas aneksijas un par kuru esamību bijām aizmirsušas pat mēs, lai gan filmējām citai filmai. Tie rāda gan to, kā veterānus apčubina Krievija, gan to, kā "Saskaņa" veido jauniešu aģitbrigādes, gan kā Krievu savienība svinībās kurina naidu, agresīvi noliedzot Latvijas okupācijas faktu."
No otras puses sērija sekos Nacionālās apvienības ierosināto imigrācijas grozījumu sekām, prasot Krievijas pensionāriem nokārtot valodas eksāmenu vai rēķināties ar izraidīšanu. Kamēr nacionāļu runas no Saeimas tribīnes kļūst arvien radikālākas, Latgalē krievu partijas likuma skartajiem aktīvi palīdz, šiverē uz vietas un iegūst sev viņu radinieku atbalstu. Tikšanās reizēs ar politiķiem zālēs ir simtiem cilvēku. Rīgā par to pat nenojauš.
Vienā no tām "Re:Baltica" iepazinās ar pensionāri, kurai savā dzimšanas dienā – 9.maijā – bija jāliek valodas eksāmens. Viņai līdz vecuma robežai, kad to vairs nav jādara, pietrūka gads. Centrs seko, kas ar viņu notiks. Pie viena rādaarī to, cik citāda Daugavpils izskatās 2023. gada 9. maijā – lai gan lielai daļai svinētāju viss "joprojām nav tik viennozīmīgi".
Valentīna, kuras latviešu valodas eksāmena kārtošanas gaitām seko līdzi "Re:Baltica", dzimusi Krievijā – Rjazaņā. Tur satika savu vīru, poli, kurš viņu atveda dzīvot uz Daugavpili. Krievijā viņai palika mamma, pie kuras laiku pa laikam devās, taču, Valentīna uzsver – tur, Krievijā, vienmēr bijusi tikai ciemiņš, bet pēc tam atgriezusies mājās, proti, Latvijā.
Kāpēc pēkšņi politiskajā dienaskārtībā nonāca jautājums par nepieciešamību Krievijas pilsoņiem kārtot latviešu valodas eksāmenu, lai varētu turpināt dzīvi Latvijā, Valentīnai skaidras atbildes nav. "Droši vien uzstādījumi "no augšas"," viņa nosaka.
Savukārt par notikumiem pasaulē viņai īstas skaidrības nav – politikā Valentīna nejaucas, jo ir "mazs cilvēciņš" un "neko nespēj mainīt". Sieviete gan norāda, sākoties karam Ukrainā, reakcija viņai un citiem daugavpiliešiem bijusi tāda pati kā "visiem normāliem cilvēkiem".
"Kāds karš! Kam vajadzīgs šis karš? Man žēl visus cilvēkus, kas iet bojā, – gan ukraiņus, gan krievus. Cilvēki taču nav vainīgi! Es nezinu, kas tur karo – politiķi vai kas," spriedelē kundze.
