Slimnīcas bažījas, ka VM iecerēto tīkla izmaiņu dēļ reģionos būtu jāsamazina sniegto pakalpojumu klāsts
Veselības ministrijā top nu jau kārtējais plāns par izmaiņām slimnīcu tīklā. To gan kritizē reģionālās slimnīcas, jo sākotnējā iecere paredzēja, ka zemākā līmeņa ārstniecības iestādēs vairs nenodrošinās atsevišķu speciālistu diennakts dežūru. Veselības ministrija gan ārstniecības iestāžu raizes sauc par pārpratumu un uzskata, ka pacientiem aizvien visa nepieciešamā palīdzība būs pieejama.
Slimnīcas Latvijā sadalītas piecos līmeņos, un, jo tas ir zemāks, jo arī mazāks ir iestādes sniegto pakalpojumu klāsts pacientiem. Jaunais Veselības ministrijas plāns paredz, ka pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcām būtu jāturpina pakalpojumu klāsts apgriezt, atsakoties no būtisku speciālistu – ķirurgu un anesteziologu – diennakts dežūrām Uzņemšanas nodaļās.
"Kariņa kungs pieprasīja slimnīcu reformu plānu. Un, tā kā slimnīcas jau ir reformētas līdz minimumam, tad bija doma, ka varētu slēgt kādu speciālistu pieeju, bet tam nebija nodrošinājuma, kur šos pacientus likt," saka Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrijā saka, šāds plāns tapis, jo mazajās slimnīcās tāpat neveic sarežģītas operācijas, tādēļ arī Uzņemšanas nodaļās 24/7 režīmā dežurēt ķirurgam vai anesteziologam nav nepieciešamības. Vienlaikus ministrijā uzsver, bez šāda speciālista vispār slimnīcas nepaliktu. Savukārt, ja ir akūti gadījumi, pacientu var pārvest uz tuvāko reģionālo slimnīcu.
"Pa dienu būs ķirurgs, bet visu diennakti paliks ārsts. Un jebkurš ārsts var sniegt pirmo palīdzību un tad pieņemt lēmumu, ko ar pacientu darīt tālāk – palaist mājās vai pārvest un citu iestādi. Un NMPD brigādes arī ir izvietotas tā, ka tuvāk sasniedzamas ir reģionālās slimnīcas. Jo, kas pacientam ir svarīgi? Svarīgi ir nogādāt ne vienmēr tuvākajā, bet tajā ārstniecības iestādē, kur var sniegt vislabāko palīdzību," stāsta Veselības ministrijas Ārstniecības departamenta vadītāja Sanita Janka.
Ir gan viens stacionārs, kur turpmāk ķirurgs dežurēs tikai dienā – tā ir Bauskas slimnīca. Tās vadītāja atzīst, jau šobrīd ķirurgs slimnīcā veic tikai vienkāršas ķirurģiskas manipulācijas. Pārvešana uz tuvāko reģionālo slimnīcu ir iespējama un jau notiek, taču šādu praksi ieviešot biežāk, jādomā arī par loģistiku.
"Ja mēs kaut ko samazinām, kur tas pacients nonāk. Kā viņš uz turieni aizbrauc, kā viņu tur nogādā, un arī jāskatās NMPD resursi. Viņi nodrošina neatliekamo akūto palīdzību, kas ir dzīvībai bīstama. Un, ja viņiem tiek uzlikts vēl papildu slogs mazāk bīstamo gadījumos, ir jautājums, kā mēs šo resursu izmantojam," teic Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane.
"Mēs vidēji rēķinājām, ka tie ir aptuveni 20 pacientu dienā, kuri būtu jāved uz citām slimnīcām. Ja mēs to pareizinām ar mēnesi, ar gadu, tas ir neiespējami. Un NMPD ir daudz dārgāks pakalpojums, nekā sniegt šo pašu aprūpi uz vietas slimnīcā," teic Slimnīcu biedrības vadītājs.
Veselības ministrijā gan uzstāj, – mazajām slimnīcām uz pakalpojumu apjoma samazinājumu agri vai vēlu būs jāvirzās. Jo augstā līmenī to nodrošināt tās bieži vien nespēj gan trūkstošā personāla, gan sliktā tehniskā nodrošinājuma dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
