Smagi slimu sievieti Jēkabpils slimnīcas mediķi piesien pie gultas

UN vispār-portālam vajadzētu visu noskaidrot un tikai tad celt vētru sabiedrībā!

es arī neko labi nejustos,ja ar mani kopā,vienā palātā gulētu sieviete ,kas jebkurā brīdī ko neadekvātu varētu uzsākt.
Ko tuvinieki nesēdēja paši klāt?Tagad pretenzijas?
Vajadzēja noalgot cilvēku ,kas viņu vietā to darītu!
Medicīnas māsa nav fiziski spējīga veikt visus pienākumus un vēl papildus sēdēt klāt kādam pacientam.TAS VIENKĀRŠI NAV iespējams!
Varēja prasīt personālam,ārstam KO DARĪT?Bet neprasīja,konstatēja,nofilmēja un tagad D)))))
Kauns TĀDIEM ,,tuviniekiem,,!!!!!

Kaada arstesana? Ko izarsteja??Nomira tachu. Un piesieta.Arpraac!!!!

tas ir normali,ka piesien,pacienta drosibai,citadi var izlidot no gultas

Izlasot vārdu "piesiets" uzreiz bija skaidrs, ka drošvien insults - un tā arī ir. Tā kā insults ir traucējums GALVAS SMADZENĒS, un nekad nav paredzams, kādas mūsu funkcijas var tikt ietekmētas. Visbiežāk piesien tos, kam insulta rezultātā radušies kognitīvi (apziņas) traucējumi - tādi cilvēki var uzvesties neadekvāti, nesaprast, kā tieši viņu ķermenis strādā un ka viņš ir tas, kurš veic šīs darbības. Tādejādi attiecīgi var apdraudēt pirmkārt jau sevi- noraut sistēmas, mēģināt kkur kāpt, izkrist no gultas. Katram cilvēkam fiziski nav iespējams blakus nolikt kādu no personāla, bet, ēšanas, fizioterapijas, ciemiņu laikā pacienti visbiežāk tiek atsieti, jo saņem nedalītu uzmanību.
Neesmu nekā saistīta ar šo gadījumu, bet, ja rodas kādi jautājumi par to, kas un kā tiek darīts- kāpēc nevar uzreiz iemeslus jautāt personālam, nevis nepatiesi nomelnot publiskajā telpā? :)

Viennozīmīgi-vajadzēja kādam sēdēt klāt.Dažus gadus atpakaļ sēdēju pie tuvinieka Ogres slimnīcā pa naktīm,jo viņš no drudža un temperatūras arī bija nemierīgs un gribēja skriet nez kur.Un izsēdēt pie katra slimnīcas darbinieki noteikti nespēj,tāpēc jāalgo kādu vai tas jādara pašiem.

Piekriitu Anitai!Kāpēc meita atbrauca tikai 4. dienā?

Izlasot rakstu, vēlos piebilst, ka tā dara ne tikai Jēkabpils slimnīcā ,bet arī Stradiņos, un arī Rēzeknē. Kad mans tēvs pēc insulta gulēja Stradiņu slimnīcā, tad viņu apmeklējot es redzēju tieši tādu pašu ainu. Bija gan arī tādas māsiņas, kuras tika ar viņu galā bez piesiešanas, -par ko viņām liels paldies, bet, tāds personāls, kuram mazsvarīgs pacients rīkojās tieši tā - kā vieglāk un viņām ērtāk. Tas ir šausmīgi atcerēties, ka tēvs, nespējot neko pateikt, tikai ar acu skatu lūdzoši vēlējās ko teikt, pastāstīt. Diemžēl, es nespēju viņu vairs sadzirdēt. Jā, nebija laika visu slimnīcas laiku piesēdēt klāt pašai.Kādam bija jāpelna nauda arī slimnīcas izdevumiem, ko protams, slimnīca piestādīja pēc pilnas programmas, jo tēvu izrakstīja no slimnīcas dienu pirms miršanas ar sliktu, bet stabilu stāvokli. Nedod, Dievs, ar ko tādu vēlreiz sastapties!

Varbūt ģimenei vajadzēja nevis fotografēt un sūdzēties, bet sēdēt slimniecei klāt, un tad vērot un izprast, kas ir vienīgais iespējamais veids- piesiet un panākt, ka sistēmas adatas ir vēnās, ka neizkrīt no gultas utt. vai arī medicīnisko palīdzību nevar sniegt.
To saku tādēļ, ka vīrs nogulēja četrus mēnešus reanimācijas nodaļā, un man bija iespēja vērot darbu šajā nodaļā.