Smiltēns sola līdz jūnija beigām piedāvāt kompensāciju modeli dronu radītajiem zaudējumiem
Pēc pēdējiem dronu incidentiem Latvijas pierobežā Tieslietu ministrija strādā pie mehānisma, kas ļautu iedzīvotājiem saņemt valsts kompensācijas par dronu vai citu militāru incidentu radītiem zaudējumiem. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka priekšlikumi varētu būt gatavi jau līdz valdības izbraukuma sēdei Latgalē jūnija beigās.
Ministrs uzsvēra, ka cilvēkiem pierobežā ir jābūt drošības sajūtai ne tikai militārā, bet arī finansiālā ziņā.
"Viena no manām prioritātēm šobrīd ir rast risinājumus, kā nodrošināt kompensācijas par dronu notriekšanas vai citu incidentu radītiem zaudējumiem cilvēkiem Latgalē. Cilvēkiem jājūtas droši, ka, ja viņu īpašums tiks sabojāts, būs kompensācijas režīms," sacīja Smiltēns.
Pēc ministra teiktā, Latvija šajā jautājumā pēta gan Ukrainas, gan Izraēlas pieredzi. "Šobrīd liekam kopā šo modeli, un līdz 27. datumam (jūnijam – red.), kad valdība dosies uz Latgali, priekšlikumiem jābūt gataviem," viņš sacīja.
Smiltēns norādīja, ka kompensācijas, visticamāk, tiktu segtas no valsts līdzekļiem, jo apdrošināšanas kompānijas šādus riskus parasti nesedz.
"Apdrošinātāji šādus gadījumus neapdrošina, un tā ir pamatproblēma. Pat ja cilvēks ir apdrošinājis savu īpašumu, šādos gadījumos zaudējumi netiek segti. Tas nozīmē, ka valstij jāiesaistās," uzsvēra ministrs.
Viņš piebilda, ka svarīgākais ir nodrošināt ātru palīdzību. "Galvenais, lai izmaksas būtu ātras. Optimāli tas būtu septiņu līdz 15 dienu laikā, nevis cilvēkiem būtu jāgaida mēnešiem."
Runājot par Tieslietu ministrijas budžetu, Smiltēns atzina, ka ministrijai nācies pārskatīt vairākus iepriekš plānotos izdevumus pēc tam, kad apturēta daļa apropriācijas pārdales.
Viņš uzsvēra, ka runa nav par papildu finansējuma pieprasīšanu, bet gan par jau esošās naudas pārdali svarīgākajām vajadzībām. "Esam ļoti strauji pārskatījuši prioritātes un pāris dienās atraduši aptuveni 2,5 miljonu eiro ietaupījumu," sacīja ministrs.
Vienlaikus Smiltēns kā vienu no savām prioritātēm nosauca bērnu tiesību jautājumus un atbalstu audžuģimenēm, kā arī nepieciešamību reformēt kriminālprocesu.
"Mums ir vajadzīgs jauns Kriminālprocesa likums. Esošais ir vairāk nekā 20 gadus vecs, un ar daudziem labojumiem vairs nepietiek. Tiesiskumam jābūt ne tikai taisnīgam, bet arī ātram un efektīvam," sacīja ministrs.
Viņš arī pauda pārliecību, ka plašāka mākslīgā intelekta izmantošana valsts pārvaldē nākotnē varētu ļaut ietaupīt ievērojamus līdzekļus un paātrināt virkni procesu tieslietu nozarē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
