Uz saturu

Sociologs: Vēlētāju aktivitāti ietekmē iespējamā rezultāta intriga un kampaņas

Kāpēc aktivitāte pašvaldību vēlēšanās, kuras tiek dēvētas arī par otrās šķiras vēlēšanām, kopumā ir zemāka nekā parlamenta vēlēšanās?

2017. gada 3. jūnijā 20:02

Vai šoreiz pie vēlēšanu urnām varētu būt devusies vismaz puse balsstiesīgo?

Pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem savu izvēli pauda mazāk nekā puse jeb 46% balsstiesīgo, pēdējās Saeimas vēlēšanās – teju 59% vēlētāju. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vērtē politologs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr balsstiesīgo aktivitāte vietvaru vēlēšanās neļauj teikt, ka cilvēki pie mums negribētu piedalīties savas pašvaldības dzīvē.

Foto

Ojārs Skudra prognozē, ka, visticamāk, kopumā Latvijā šoreiz 50 procentu aktivitātes robeža netiks sasniegta. Tikmēr sociologs Arnis Kaktiņš ir pretējās domās, jo 2013. gada vēlētāju pasivitāte bijusi netipiska Latvijai.

Daļa vēlētāju politikai līdzi neseko, bet daļa – to tver kā seriālu. Tāpēc būtiski ar kampaņām vai vēlēšanu intrigu ir uzrunāt tieši svārstīgo vidusdaļu, saka sociologs.

Tikmēr iepriekšējās balsošanas augstā aktivitāte, ekspertu vērtējumā, skaidrojama ar vēlētāju apjausmu, cik ērti šis instruments palīdz izplānot brīvdienas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Video: LNT Ziņu sižets

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm