"Tantei Bauskā" tumsā nav jāsēž. Eksperts "Augstsprieguma tīkla" bažas sauc par piesardzību

Ar brīdinošo paziņojumu nedēļas sākumā klajā nāca AS "’Augstsprieguma tīkls’’ (AST). Latvijas energoenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis "’tv3.lv’’ stāsta, ka sistēmas operatora paziņojums savā ziņā ir neparasts, bet tālredzīgs solis, jo patiesi minētajā reģionā novērojami jaudu rezervju iztrūkumi. Tiesa, kā norāda Valdmanis, vismaz Baltijas valstīs situācija šobrīd arī nav ārkārtēja, un patiesībā Baltijas valstis šajā reģionā pašlaik ir lielākie enerģijas eksportētāji, pirmo vietu pārliecinoši ieņemot Latvijai.

Lasi vēl: "Augstsprieguma tīkls": Tuvākajās dienās iespējams elektroenerģijas cenas kāpums

Vienlaikus saspringtākā situācijā šobrīd atrodas Somija un Zviedrija. Abas valstis tradicionāli ir bijušas tās, no kurām Baltijas valstis enerģiju importē, taču pašlaik šis importa kanāls ir praktiski nepieejams, bet enerģijas eksportētāja un importētāja lomas ir mainījušās. "’Piemēram, ja tradicionāli kabelis starp Zviedriju un Lietuvā ar pilnu jaudu strādā Lietuvas virzienā, tad šobrīd situācija ir pretēja – kabelis pilnībā ir noslogots virzienā no Lietuvas uz Zviedriju. Tāpat, lai arī noslodze ir mazāka, līdzīgā situācijā ir Igaunija un Somija, kur jauda plūst no pirmās uz otro nevis otrādi,’’ skaidro Valdmanis.

Viņš norāda, ka tā savā ziņā ir unikāla situācija, jo šobrīd Latvijai (un pārējām Baltijas valstīm) praktiski jāpaļaujas tikai uz pašu saražotajām elektroenerģijas jaudām. Latvija šajā ziņā ir labā situācijā, jo no visas saražotās elektroenerģijas aptuveni 40% spēj arī eksportēt, turpretim Lietuvā un Igaunijā eksportējamo rezervju ir ap nulli.

Atgriežoties pie AST paziņojuma, Valdmanis teic neatminamies gadījumu, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kāds sistēmas operators būtu nācis ar līdzīgām ziņām. Tomēr, ņemot vērā, ka situācija reģionā un pasaulē kopumā ir mainījusies, enerģijas resursu un cenu riski pēdējā pus gada laikā ir tikai pastiprinājušies, AST, iespējams, šādā veidā mēģinājis spert preventīvu soli, potenciālo sabiedrību pasargājot no kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem pesimistiskākajos scenārijos.

Kas attiecas uz prognozēto elektroenerģijas cenu kāpumu jaudu rezervju iztrūkuma dēļ, vismaz trešdien, 14. decembrī, biržas cenas nav kāpušas tik kritiski, kā tas varbūt šādā situācijā būtu gaidāms. Un tās joprojām saglabājas tādā līmenī, kādas ir citviet Eiropā, kur elektroenerģijas jomā vēl nav izsludināta ārkārtas situācija, piemēram, Vācijā.

Saspringtā situācija tik drīz neuzlabosies, bet sistēmu operatoriem to nevar pārmest

Valdmanis norāda, ka Somijā saspringtā situācija, visticamāk, saglabāsies vēl kādu laiku, jo valsts šogad bija iecerējusi uzsākt jaunas atomelektrostacijas (AES) darbību, taču tās ekspluatācija atlikta vēl uz nākamo gadu. Tāpat situāciju sarežģītu dara tas, ka Somija pavasarī pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, ko bija cerējusi aizvietot ar jau pieminēto AES. Līdz ar to valsts sistēmas operators jau ir izstrādājis konkrētu plānu gadījumam, ja tiešām notiek kāda tehniska ķibele vai svārstības, kuru dēļ rodas elektrības deficīts, tostarp noteiktas konkrētas lietotāju grupas, kurām vajadzēt samazināt elektroenerģijas patēriņa apjomu.

Arī Zviedrijā situāciju nepatīkamu dara divu AES darbības pārtraukums – tas gan, visticamāk, būs salīdzinoši īslaicīgs, jo stacijās pašlaik notiek vien remonta un apkopšanas darbi.

Ietekmes faktors ir arī aukstais laiks – pie zemākām gaisa temperatūrām palielinās enerģijas patēriņš, kas augsts varētu saglabāties vēl vairākas nedēļas, līdz ar to arī elektrības cenas saglabāsies salīdzinoši augstas. Labā ziņa, kā piebilst Valdmanis, ir tā, ka ap svētkiem kritīsies rūpnieciskā aktivitāte, bet līdz ar to arī enerģijas patēriņš un cenas.

Tāpat jāpiebilst, ka aukstā laikā cieš arī vēja izstrāde, kā rezultātā samazinās to saražotās jaudu rezerves.

LEEA izpilddirektors vienlaikus piebilst, ka par radušos situāciju grūti pārmest sistēmu operatoriem. "’Jaudu rezervju svārstību apjoms vasarā un ziemā ir ļoti izteikts. Ja vasarā reģions patērē aptuveni 40 tūkstošus megavatu, ziemā tas var palielināties līdz pat 70 tūkstošiem megavatu. Līdz ar to jāsaprot, ka , lai izveidotu šīs rezervju jaudas, vasaras elektroenerģijas patēriņam būtu jābūt teju nullei,’’ skaidro Valdmanis.

Enerģijas rezervju apjoms Baltijas valstīs pakāpeniski samazinās jau vairākus gadus

Taujāts, vai elektroenerģijas ražošanas jaudu rezervju iztrūkums ir unikāla situācija vai tomēr kaut kas līdzīgs periodiski ir novērots arī iepriekš, LEEA izpilddirektors norāda – savā ziņā tā ir unikalitāte, jo saistīta ar kaimiņvalstu pieņemtajiem lēmumiem pēdējo gadu laikā. Proti, 2019. un 2020. gadā finansiālā ziņā vairākas elektrostacijas bija nonākušas nelabvēlīgā situācijā, kur uzturēt staciju darbību vairs nebija rentabli, tādēļ tās slēdza.

Piemēram, Viļņā, Lietuvā, tika slēgta lielākā elektrostacija, kas, lai arī bija salīdzinoši veca, joprojām bija darba kārtībā. Arī Igaunijā pēdējo gadu laikā slēgtas vairākas elektrostacijas gan rentabilitātes apsvērumu, gan darba mūža noslēguma dēļ.

Attiecīgi Baltijas valstīs arī ir kritušās pieejamās elektroenerģijas rezerves, un šāda situācija ir izveidojusies pakāpeniski, vairāku gadu garumā. "’Savulaik jaudas rezervju apjoms bija daudz lielāks un pat ievērojami pārsniedza pieprasījumu, bet šobrīd ekonomisko apstākļu dēļ tas ir krities. Rezervju uzkrāšana stacijām pēdējos gados vienkārši nav bijusi rentabla. Jāpiebilst, ka ir svarīgi, lai šīs rezerves tiktu arī regulāri eksportētas – ja elektroenerģija netiek ilgstoši izmantota, stacijās var rasties dažādi efekti,’’ paskaidro Valdmanis.

Gunārs Valdmanis

LEEA izpilddirektors

"’Ja skatāmies pēdējo piecu, sešu gadu vēsturē, pieejamo jaudu rezervju apjoms Baltijas valstīts tiešām ir krities. Labā ziņa gan ir tā, ka faktiski visas novecojušās jaudas ir tikušas aizstātas un būtisku pieejamo saražoto jaudu kritumu mēs neesam piedzīvojuši.’’

Vienlaikus LEEA izpilddirektors atzīmē, ka izņēmums ir mazās elektrostacijas, kuru saražotais enerģijas apjoms pēdējo piecu gadu perspektīvā ir krities diezgan ievērojami. Viens no iemesliem varētu būt izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības un kontroles sistēmā, bet otrs – mazās stacijas laikā, kad atbalsta periods tām beidzās vai tika atņemts, neredzēja pietiekamu ekonomisko pamatojumu, lai darbu turpinātu. "’Šādā veidā, iespējams, esam zaudējuši 150 megavatus, kas ir aptuveni 10% no tā, ko Latvija saražo šobrīd. Tas gan nav ārkārtīgi kritisks apjoms,’’ stāsta Valdmanis.

Tiesa, līdzīga situācija izveidojusies arī Skandināvijā – 2019. un 2020. gadā slēgtas vairākas elektrostacijas lielo izmaksu un vecuma dēļ. To iztrūkumu daļēji palīdzējušas aizstāt vēja stacijas, taču tām nelabvēlīgos laikapstākļos tās var izrādīties nepietiekami efektīvas elektroenerģijas saražošanai. Šeit LEEA izpilddirektors piebilst – tas gan nenozīmē, ka vēja enerģija ir slikts ražošanas veids, bet gan drīzāk enerģijas ražošanai būtu jābūt sabalansētākai, t. i., Skandināvijas valstīm būtu jādomā arī par no laikapstākļu svārstībām neatkarīgākiem enerģijas avotiem.

Elektrības taupīšana var palīdzēt nodrošināties pret reāliem avārijas gadījumiem

Runājot par AST aicinājumu patērētājiem no 14. līdz 16. decembrim pīķa stundās elektrību taupīt, Valdmanis norāda, ka trešdienas statistikas dati rāda – iedzīvotāji šim aicinājumam ir atsaukušies, par ko liecina krietni lēzenākā patēriņa līkne, nekā tā sākotnēji prognozēta. Vienlaikus, pievēršoties taupības pasākumiem, šobrīd nebūtu nepieciešams atteikties no kritiski vajadzīgām patēriņa jomām, piemēram, apgaismojuma, kas mūsdienās patiesībā nav nemaz tik ēdelīgs, pateicoties energoefektīvajām spuldzēm. Taču uzmanība būtu jāpievērš jaudīgākiem elektrības patērētājiem, piemēram, apkures sistēmām, gludināšanai ļoti karstās temperatūrās, intensīvai veļas mazgāšanai u. tml.

Lasi vēl: "Rijīgākās" ierīces mūsu mājās un eksperta ieteikumi, kā gudri taupīt elektrību

Vienlaikus Valdmanis uzsver, ka patērētāju uzvedība šajā situācijā nebūt nebūs tā, kuras dēļ elektrostaciju sistēmās varētu atgadīties kaut kas slikts.

Gunārs Valdmanis

LEEA izpilddirektors

"’Elektrības deficīts nav tik augsts, lai patērētāji varētu izraisīt kaut ko negatīvu, atsakoties taupīt. Taču taupīšana var palīdzēt nodrošināties pret gadījumiem, kur reālas avārijas gadījumā elektroenerģijas varētu pietrūkt un būtu nepieciešami reāli atslēgumi.’’

Iztēlojoties ļaunākos scenārijus, viens no tādiem būtu sistēmas nodzišana. Šādā scenārijā Baltijas valstīm gan, visticamāk, dažu stundu laikā izdotos elektrību atjaunot. "’Tieši Latvijai visdrīzāk izdotos to atjaunot pilnībā dažu stundu laikā un arī nodrošināt visu pieprasījumu. Atvērts gan būtu jautājums, vai un kā varam palīdzēt kaimiņvalstīm. Šādā situācijā solidaritātes pasākumi ir ļoti būtiski, līdz ar to taupīšanas pasākumi būtu jāievēro visiem kopīgi,’’ skaidro LEEA izpilddirektors.

Ļaunākais scenārijs gan būtu piespiedu kārtā pilnīga atdalīšanās no kaimiņvalstīm, taču arī izolētā situācijā, kā norāda Valdmanis, Latvija varētu elektroenerģiju atjaunot un ar to nodrošināt visus patērētājus.

Kā nodrišināt elektroenerģijas pieejamību?

Vaicāts, kādi ir iespējamie risinājumi, lai elektroenerģijas pieejamība mūsu reģionā būtu drošībā, Valdmanis teic, ka vispirms tas ir jautājums par starpvalstu dialogu. Kaimiņvalstīm šobrīd primārais uzdevums būtu sākt domāt par elektroenerģijas ražošanu, kas nav tik ļoti atkarīga no laikapstākļiem, jeb jādomā virzienos, kas nav saistīti ar vēja enerģiju. Šeit primāri mājasdarbs būtu jāveic tieši Lietuvai, jo tai ir vislielākais enerģijas deficīts.

Igaunijā situācija nav tik kritiska, bet joprojām saražotais elektroenerģijas apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu pieprasījumu. Tiesa, igauņi ir iecerējuši uzbūvēt AES, taču tas būs pārāk ilgs process, lai iespējamos riskus novērstu pēc iespējas drīzāk.

Savukārt Latvijai būtu jādomā otrā virzienā – kā vairāk attīstīt vēja staciju darbību, jo, salīdzinot ar kaimiņiem, šādu parku mums ir mazāk. Par laimi, mums jau ir ieceres šī virziena attīstībai nākamo gadu laikā, piebilst Valdmanis.