Telefonkrāpnieku aktivitāte nemazinās; datus par cilvēkiem mēģina noskaidrot, arī zvanot uz slimnīcām
Telefonkrāpnieku aktivitāte diemžēl nemazinās, un viņu guvumi joprojām mērāmi miljonos eiro. Kāds vīrietis Zemgalē šogad zaudējis pat 115 000 eiro, jo noticējis meliem par to, ka viņa kontā notiek aizdomīgas darbības. Taču iedzīvotāji arvien biežāk ziņo arī par to, ka viņiem it kā zvanot tuvinieki, kas nokļuvuši nelaimē, un runā ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidotajās tuvinieku īstajās balsīs.
1,25 miljoni eiro – tā ir summa, kuru telefonkrāpnieki šogad piesavinājušies no Latvijas iedzīvotājiem nepilnu trīs mēnešu laikā. Populārākā leģenda saistīta ar to, ka sazvanītā cilvēka bankas kontā it kā notiekot pretlikumīgas darbības, bet tikpat bieži tiek melots, ka cilvēka tuvinieks izraisījis avāriju. Par šāda tipa zvaniem aktīvi ziņo arī iedzīvotāji sociālajos medijos.
"Krāpnieki arvien izdomā jaunus stāstus. Ir gadījumi, kad prasa naudu ārstniecības izdevumiem vai zvana no slimnīcas, bet visbiežāk dominē stāsts, ka tuvinieks ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu un, lai pret viņu neuzsāktu kriminālprocesu, ir jāsamaksā nauda. Citkārt melo, ka nauda vajadzīga advokātam vai citiem mērķiem."
Daudzi iedzīvotāji stāsta, ka sarunas laikā krāpniekiem izdevies viltot tuvinieku balsis, un arī tehnoloģiju eksperti pēdējā gada laikā brīdinājuši, ka tas ir iespējams, izmantojot kaut vai īsu cilvēka balss audio no "Whatsapp" ziņas vai video internetā. Policijas redzeslokā situācijas, kurās balss viltota ar mākslīgo intelektu, līdz šim nav nonākušas.
"Visticamāk, ka iedzīvotājiem stresa situācijā ir licies, ka šī balss ir līdzīga tuvinieka balsij, un jāņem vērā, ka krāpnieki labi pārzina cilvēku psiholoģiju, steidzina. Redzeslokā ir arī gadījumi, kad sarunas laikā tiek atskaņoti vaidi vai cilvēka raudāšana, un apmulsušais iedzīvotājs padomā, ka tas ir viņa radinieks, kas iekļuvis kādā nelaimē."
Viltvāržu aktivitātes pieaugumu novēro arī slimnīcās – daļa zvanītāju ir apkrāptie cilvēki, kuri meklē savus tuviniekus, bet vairumā gadījumu krāpnieki vienkārši mēģina iegūt papildu datus par kādu personu.
"Parasti tiek prasīta informācija par pacienta atrašanos slimnīcā – ir vai nav, kas ir noticis ar šo pacientu vai kurā nodaļā viņš atrodas, kāda ir diagnoze. Šādi pacientu radinieki vai cilvēki, kuri uzdodas par viņu radiniekiem, mums šādi zvani pienāk katru dienu uz uzņemšanas nodaļu. Un jāsaka, ka pēdējās nedēļas laikā šis gadījumu skaits ir pat palielinājies, tie ir pat 5-7 gadījumi dienā."
Telefoniski gan slimnīcas nekādu informāciju neizsniedz un lūdz zvanītāju ierasties klātienē.
"Mēs nekādā gadījumā, protams, šo informāciju neizpaužam telefoniski."
Policijas apkopotā informācija liecina, ka cilvēki teju katru dienu joprojām zaudē desmitiem tūkstošu eiro – lielākā šogad izkrāptā summa bijusi 115 000 eiro, kurus zaudējis kāds vīrietis Jelgavā pēc tam, kad krāpnieks uzdevies par bankas darbinieku un melojis, ka viņa naudu grib piesavināties cits bankas darbinieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
