Tikai 12% gadījumu tuvinieki jauniešiem var palīdzēt segt izdevumus par studijām

Savukārt 24% izmanto vai ir izmantojuši studiju kredītu. Vien aptuveni desmitai daļai jeb 12% studējošo var vai ir varējuši palīdzēt vecāki vai citi tuvinieki.

Papildus finansējumam par mācībām jauniešiem nereti jārēķinās arī ar izdevumiem dzīvesvietas nodrošināšanai, ikdienas tēriņiem un mācību materiāliem.

Visizplatītākais stereotips par uzkrājumu veidošanu – tas ir dārgi, un tam nepieciešami lieli ienākumi. Taču patiesībā uzkrājumu veidošanai pietiek arī ar nelielu ikmēneša iemaksu, ja tos sāk veidot pēc iespējas ātrāk. Tie, kas izvēlējušies uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu ar mērķi sakrāt studijām, vidēji mēnesī iemaksā 35 eiro.

Tomēr nereti tiek veiktas arī vienreizējas ikgadējas iemaksas. Iedzīvotāji vidēji no savas mēnešalgas uzkrājumiem velta 6-7%.

Summa līguma apdrošināšanas perioda beigās, pieņemot, ka vidējais uzkrāšanas termiņš ir 10 gadu un mēneša iemaksa 50 eiro, arī atbilst aptuveni 4 gadu studiju maksai, kas vidēji Latvijā ir ap 1700 eiro.

Vidējais dzīvības apdrošināšanas klients Latvijā ir 43 gadus veca sieviete, pilsētniece, ar mērķi uzkrāt pensijai vai bērna studijām. Vidējais līguma termiņš ir 7,8 gadi, savukārt ikmēneša maksājums ap 50 eiro.