Tīreļu mežos piemin Ziemassvētku kaujās kritušos, un jaunsargi dod svinīgo zvērestu
Šodien, atzīmējot Ziemassvētku kauju 109. gadadienu, daudzviet godināta kaujās kritušo strēlnieku piemiņa. Centrālie pasākumi šodien notika Tīreļu mežos – vietā, kurā pirms vairāk nekā simt gadiem latviešu strēlnieki parādīja savu drosmi un varonību. Šodien tur svinīgu zvērestu nodeva arī mūsu nākamie valsts aizsatāvji – vairāk nekā divi simti jausnargu.
Ziemassvētku kaujas ir vienas no traģiskākajām un vienlaikus nozīmīgākajām latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā, un ik gadu tās tiek pieminētas vietā, kur asiņainās kaujas notikušas – Tīreļu mežos. Daudzi šajā sniegotajā dienā pulcējās pie Mangaļu mājām – vietā, kur mājvietu radis Ziemassvēku kauju muzejs. Daudzi sanākušie šodien tur iepazinās ar vien pērn novembrī atklāto jauno āra ekspozīciju – pirmā pasaules kara blindāžām, kā arī rekonstruētajiem vācu nocietinājumiem.
"Tās ekspozīcijas mērķis ir stāstīt par tā laika notikumiem, šo notikumu nozīmi un likt cilvēkiem likt līdzības ar mūsdienām. Ar šo ekspozīciju, es ceru, mums izdosies uzrunāt cilvēkus, lai šie vēstures notikumi viņiem būtu aizvien svarīgi un viņi atcerētos šos būtībā mūsu valsts pamatu veidošanās notikumus."
Daudzi, kas šodien muzeju apmeklē, te nav pirmo reizi. Tiem pieminēt Ziemassvētku kauju varoņus, ir ikgadēja tradīcija.
"Mums tāda ģimeniska tradīcija katru gadu doties pārgājienā pa tuvējo apkārtni. Tāda tradīcija," saka piemiņas pasākuma apmeklētāja Laura.
"Lielākais, ko esam veikuši, ir no Līvbērzes ir 37 kilometri līdz šejienei. Šķērsojot Lielupi, tajā gadā Lielupe bija ciet. Katru gadu mēs cenšamies izrauties, kaut kādus kilometrus iziet, nolikt sveces piemiņas vietās. Interesē mūs, kas un kur ir noticis."
Tikmēr piemiņas pasākuma apmeklētājs Klāvs saka: "Es domāju, ka katram latvietim tas ir svarīgi. Jo tas ir tas, kas veidojos mūsu nāciju, mūsu valsti, un tas ir pats galvenais."
"Tās tradīcija gribās, lai no paaudzes paaudzē aiziet. Lai saprot to, kāpēc esam neatkarīgi un kā tas jāsargā. Un tas, ka ir sniegs, ir ziema, tas ir forši, jo tas atbilst tieši tai Ziemassvētku kauju atmosfērai."
"Ir svarīgi jaunajai paaudzei zināt, kāpēc Latvija ir brīva. Ir un vajag zināt vismaz tik daudz, ka viņa tika izcīnīta. Nevis, ka cilvēks ir piedzimis un tagad te var vienkārši dzīvot," uzsver piemiņas pasākuma apmeklētājs Raivis.
Tikmēr īpaši pacilāta sajūta šodien vairāk nekā diviem simtiem jaunsargu. Viņi nodeva svinīgo zvērestu.
Skolēni saka – būt daļa no jaunsardzes tie izvēlējušies, jo tas ir labs hobij.
"Man tāpat nebija, ko darīt, un mani interesēja tā tēma, un kādēļ gan neaiziet? (TV3: Un kādas bija sajūtas šodien nodot zvērestu?) Labas, bet bija ļoti auksti," saka jaunsardze Lote.
"Es visu laiku biju gribējusi uzzināt par jaunsargiem, par pistolēm visu, jo mani tas interesēja. Un, jā, tā bija laba iespēja."
"Lai rūdītos, lai pierādītu sevi. Lai tiktu uz nometnēm. Lai aizstāvētu savu zemi," saka jaunsargs Alekss.
"Es iestājos, jo gribēju interesantāku dzīvi, nekā tikai sēdēt mājās pie televizora visu laiku. (TV3: Un ir interesantāka?) Jā, ir daudz. Ir daudz pārgājienu, ir nometnes. Sākumā man piekliboja bišķin ar Jaunsardzi, bet saņēmos, tiku līdz šejieni. Tētis, mamma, visa ģimene bija lepna."
Un arī vecāki apstiprina – par atvasi ļoti lepojas.
"Tētis mums ir Zemessargs, kurš tagad sagaidīs mūs ar siltu tēju un putru Ložmetējkalnā. Un man ir ļoti liels prieks, ka man gan vīrs, gan dēls var aizsargāt Latviju. Tomēr vēl divas māsas ir, un tad visa ģimene ir aizsargāta."
Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, šodien notika arī sešu kilometru garš lāpu gājiens no muzeja līdz Ložmetējkalnam. Šodien lāpas dega arī par tiem 59 latviešu strēlniekiem, kuru mirstīgās atliekas pēc vairāk nekā simt gadiem karalaukā beidzot tika pārapbedītas silenieku rāļu kapos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
