18. un 19. gadsimtu mijā celtā Klaušinieku māja, kas nu atrodas Turaidas muzejrezervātā, pilnībā atjaunota un nodota ekspluatācijā un to gatavo pirmo apmeklētāju uzņemšanai.
Tajā savulaik dzīvoja klaušinieki, proti, zemnieki, kuriem bija jāpilda klaušas jeb jāveic smags darbs sava muižkunga labā bez atlīdzības. Šis bija sociāli netaisnīgs laiks, stāsta Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
Un tāpēc jau šis klaušu laiks ir latviešu folklorā iegājis kā ļoti skarbs un ļoti nežēlīgs laiks tieši pret vietējiem zemniekiem.
Klaušinieku māja tagad pilnībā atjaunota un jau nodota ekspluatācijā. No ēkas bija saglabājies maz – aptuveni viena ceturtā daļa, kas vēl pavisam nesen tika izmantota kā kūts. Tāpat bija palikuši laukakmeņu pamati. Māja atjaunota pēc tās arheoloģiskās izpētes.
Pagaidām Klaušinieku māja no iekšpuses vēl ir tukša, bet tajā ir plānots ierīkot apjomīgu ekspozīciju, kurā būtu stāsts par to, kā latvieši no klaušiniekiem kļuva par saimniekiem savā zemē.
Edgars Ceske
Turaidas muzejrezervāta pētnieks
Zemnieki iemācījās atbildību, iemācījās sevi pārvaldīt. Un, protams, sākumā viņi valdīja sētu, pēc tam viņi valdīja pagastu un pēc tam viņi iemācījās valdīt valsti.
Ekspozīcijā būs atainots stāsts par latviešiem 100 gadu garumā. "No dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz Latvijas valsts dibināšanai un Latvijas Republikas agrārajai reformai. Ekspozīcija jau ir izgatavošanas procesā," piebilst Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece Vija Stikāne.
Māja būvēta senajā māla kleķa tehnoloģijā. Koka nesošās konstrukcijas aizpildītas ar īpašā proporcijā sagatavotu māla un skaidu maisījumu. Sienā saglabājies arī kleķa oriģinālais fragments.
Ekspozīcija būs gatava nākamā gada pavasarī, bet apmeklētājiem Klaušinieku māja pirmo reizi durvis vērs vaļā ātrāk – tas notiks jau šogad, Muzeju naktī, 19. maijā. Klaušinieku mājas atjaunošana izmaksājusi ap 600 000 eiro.
