Uz saturu

Turpinoties asām diskusijām, Saeimas deputāti tikuši līdz novadu robežu "pārzīmēšanai"

Jelgavai un Ventspilij atņems "republikas" jeb "lielās" pilsētas statusu un abas apvienos ar novadu. Tā trešdien lēmusi Saeima.

Trešdienas un otrdienas Saeimā ir veltītas darbam komisijās. Taču to sēžu zāles lielākoties tā arī palikušas tukšas, jo šonedēļ notikusi vien retā komisijas sanāksme. Tas tāpēc, ka jau kopš pagājušās ceturtdienas turpinās parlamenta sēde, kas veltīta tikai novadu reformai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Darbs ir gauss, jo opozīcija uzskata, ka ir svarīgi izvērst plašas debates. "Mērķis ir izteikt skaidri tās problēmas un tos defektus, kurus šobrīd otrajā lasījumā mēs redzam, lai arī mudinātu koalīcijas deputātus tās labot uz trešo lasījumu," pauž Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Taču ne visi deputāti uzskata, ka šādai opozīcijas rīcībai ir jēga.

"Tas ir normāli, ka Saeimas procedūras tiek izmantotas un pieļauj, ka cilvēki kāpj un daudz runā. Vai tas ir racionāli? Es domāju, ka ne. Es domāju, tas nav iedzīvotāju interesēs. Tas ir konkrētas partijas kaut kādu interešu varbūt pat izmisuma atspoguļojums, manuprāt. Jo ietekmēt jau to administratīvi teritoriālās reformas gaitu ZZS nevar," trešdien akcentēja Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (A/P!).

Vienlaikus, ja rastos kāds cits steidzami lemjams jautājums, tas tiktu izskatīts, sasaucot ārkārtas sēdi.

Tikmēr, turpinot izskatīt novadu reformas otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, deputāti ķērušies klāt pašvaldību jaunās kartes vērtēšanai. Šodien visasākās debates bija par lēmumu Jelgavu un Ventspili apvienot ar novadu, svītrojot tās no lielo pilsētu saraksta.

"Jūs šobrīd liekat kopā, gribat, lai izdodas laulība, kad viens otru negrib. Tur jau saknē ir skaidrs, ka neizdosies," norādīja zaļzemnieks Viktors Valainis. Ieceres oponenti vērš uzmanību, ka lielās pilsētas statuss tiek saglabāts Rēzeknei, kurā ir mazāks iedzīvotāju skaits. Opozīcija un arī daļa koalīcijas to uzskata par neloģisku lēmumu, kurā esot saskatāma arī politiskā atriebība.

"Es saprotu, ka vismaz vienai frakcijai noteikti, bet laikam ne tikai vienai, Aivars Lembergs ir visa ļaunuma sakne, visas Latvijas bēdas izriet no Aivara Lemberga. Vispirms ir sātans. Un tad ir Lembergs – "supersātans"," trešdien sacīja deputāts Didzis Šmits.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt reformas autori centās pamatot, kāpēc Jelgava un Ventspils, viņuprāt, iegūs pēc apvienošanas ar novadu. "Ir taču labi, ja mēs diversificējam savu attīstību, ja mēs tās visas oliņas nesaliekam vienā grozā. Un šajā gadījumā, lai nodrošinātu Jelgavas novada attīstību, lai nodrošinātu Ventspils novada attīstību, kur ir šī lauku teritorijas attīstība, kas varbūt vairāk saistīta ar lauksaimniecību, ar mežsaimniecību, pretēji tam, kā attīstās pilsēta, kur ir šī te rūpnieciskā attīstība, ir daudz svarīgāk, ka mēs koncentrējam šo te attīstību kopā," uzskata Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (A/P!).

No vairāk par trīssimt priekšlikumiem četrās dienās izskatīti tikai 111. Rīt to vērtēšana turpināsies.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm