TV3 Ziņu gada apskats: Kultūra. Kovida ierobežojumi, atbalsts Ukrainai un jaunas kultūrvietas
Kultūras joma šī gada laikā piedzīvojusi kā kāpumus, tā kritumus. Gads iesākās ar nepietiekamām izklaides un mēģinājumu iespējām Covid-19 ierobežojumu dēļ, bet to noslēdzam ar kultūras pārbagātību. Latvijas koncertvide kļuvusi par vienu skatuvi bagātāka, bet kāda no kultūrvietām atgriezusies savā vietā pēc "trimdas". Savukārt karš Ukrainā nekavējoties atrisinājis mūžseno jautājumu – vai kultūru tiešām nedrīkst jaukt ar politiku?
Sabiedrības veselība vērtējama augstāk par vēlmi pēc izklaides – šāda devīze gada sākumā nosaka kultūras dzīvi. Ar Covid-19 slimo arī aktieri, ģērbēji un gaismotāji, izrādes ir jāatceļ.
Tāpat teju neiespējams kļūst mēģinājumu process, un diriģenti janvārī ceļ trauksmi – ja nevar sākt kvalitatīvi gatavoties, Dziesmu un Deju svētki nākamgad nebūs.
"’Mums nepieciešams mēģināt. Gatavošanās Dziesmu svētkiem nesākas ne gadu, ne divus pirms – tā sākas nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku beigām."
Par laimi uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pirmajiem ierobežojumus atceļ bērniem, bet februārī uz koncertiem un izrādēm drīkst iet arī nevakcinētie.
Taču kara Ukrainā sākšanās liek mainīt prioritātes, un pirmais lielais koncerts, atkal stāvot plecu pie pleca, nav ne līksms, ne priecīgs. Tas ir kā izmisis kliedziens tumsā. Ukrainas brīvībai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ne vien pasteidzina mākslinieku atgriešanos uz skatuves, bet arī aizsāk diskusiju – vai kultūra drīkst stāvēt nomaļus? Atbilde atnāk ātra un īsa: nē, tas nav iespējams.
"’Kas attiecas uz situāciju pēc 24. februāra, es būšu pirmais, kurš nosoda to. Es būšu pirmais, kurš nosodīs tos māksliniekus, kuri joprojām mēģina laipot un nespēj pateikt skaidru viedokli. Kuri joprojām saka: "’Es vēlos, lai karš beigtos. Esmu pret karu,’’ un kuriem nepietiek pilsoniskās stājas pateikt skaidri un gaiši, ka karš nevar beigties pats no sevis. Karu var izbeigt tikai tas, kurš to ir uzsācis."
Savukārt Latvijas kultūras nozares protestā pie Krievijas vēstniecības dziedātāja Katrīna Gupalo uzsvēra: "’Arī Latvijas mākslinieki vairs nedrīkst palikt pelēkajā zonā. Ir skaidri jāpauž sava nostāja, jo viņi [tā] var iedvesmot savu tautu.’’
Arī 1. aprīli nenāk ne ar kādiem jokiem, bet gan ar pavisam nopietnu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu atcelšanu, un kultūras nozare beidzot var uzelpot. Sejas maskas vairs nav obligātas, apmeklētāju skaits nav ierobežots, un sertifikāti nevienam nav jāprasa. Tas ir zemais starts ilgi gaidītājai koncertu un pasākumu sezonai, kurā arvien biežāks dzirdam ukraiņu valodu.
Savukārt Krievijas estrādes zvaigznes Latvijā un arī citviet pasaulē vairs nav gaidītas. Tas visasāk "’trāpa’’ tādām izklaides vietām kā Dzintaru koncertzāle un Arēna Rīga, līdz ar to nākas pielāgoties.
Tāpat Kovida papostīto nozari nesaudzē arī cenu kāpums. Izklaide ir gatava atgriezties, bet biļetes kļūst dārgākas, kas, savukārt, rada bažas – vai, izvēloties starp maizes kukuli un teātra izrādi, vēl pietiks nauda arī otrajam?
Taču ir arī kādas iepriecinošas ziņas – Latvija kļūst par vienu skatuvi bagātāka. Pēc divu gadu pārbūves pabeigts koncertdārzs "’Pūt, Vējiņi’’, kur no vecā veidola palicis vien vēsturiskais novietojums, bet viss pārējais ir jauns, tostarp akustisko koka paneļu sienas labākam skanējumam, ērtības māksliniekiem un 1400 vietas skatītājiem.
Liepāja to jau sen bija pelnījusi, bet Rīgai uz savu koncertzāli gan vēl nākas pagaidām. Taču šogad galvaspilsētas doma un ministrijas vismaz vienojušās kopīgi attīstīt akustiskās koncertzāles projektu Kongresa namā.
Savukārt vasara sākas ar lielajiem koncertiem – to iestartē kulta grupa "’Imagine Dragons’’, kuru lūkot vaigā Mežaparkā pulcējušies 40 tūkstoši skatītāju, kas ir aina, par kuru likās, ka vairs nekad nepiedzīvosim. Un tikpat ātri, cik ieviestas, šķiet, aizmirsušās gan maskas, gan distance un Covid-19 sertifikāti.
Tas gan Mežaparka vasaras koncertu klāstā nav viss – estrāde piedzīvo arī ko līdzīgu Dziesmu svētkiem jeb uzvedumu "’Dziesma dejo. Deja skan’’. 6000 dalībnieku sastāvā koristi dejo, bet dejotāji dzied. Tas ir uzvedums, kas Dziesmu un Deju svētku jubilejas priekšvakarā aizkustina daudzus.
Kā arī šepat savu grandiozo vasaras tūri noslēdza grupa "’Prāta Vētra’’, un arī šis koncerts neiztiek bez kara Ukrainā atblāzmas.
"’Mēs esam izvēlējušies tās dziesmas, kurām, mūsuprāt, ir jāskan. Mēs visi saprotam, kas notiek, kāds ir konteksts, notikumi tepat un šobrīd Ukrainā. Un mums ir īpašs spēka, atbalsta un stiprinājuma brīdis, kad mēs dziedam gan latviešu, gan ukraiņu valodā "’Mana dziesma’’.’’
Rudens teātriem nāk ar cerību pēc divu gadu pārtraukuma beidzot nospēlēt nesaraustītu sezonu, kurā aktieri var sastapties ar skatītājiem. Noilgojušies ir kā vieni, tā arī otri.
Taču ko līdzīgu zemestrīcei teātra vide piedzīvo gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā "’Spēlmaņu Naktī’’, kad žūrija par gada aktrisi atzīst Jaunajā Rīgas teātrī uzņemto krievieti Čulpanu Hamatovu – kādreizēju Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāju, bet tagad opozīcijā esošu aktrisi. Skeptiķu sirdis nespēj atsaldēt arī Hamatovas pateicības runa latviešu valodā.
Bet uz visa fona spriedzi vēl lielāku rada šīs sezonas apkures cenas, kas nesaudzē arī lielās kultūras būves. Piemēram, par to, kā savilkt galus, galvu lauza arī Rundāles pils, kas pārlieku taupīt uz siltuma nemaz nedrīkst, lai netiktu bojāti unikālie muzeja eksponāti.
Savu prieka devu gada nogalē vēl gūst Rīgas cirks – pēc vairāku gadu "’trimdas’’ tas atgriežas savā vēsturiskajā ēkā. Un visbeidzot gada izskaņā uzvar vienlīdzības princips – Saeimas deputātiem tomēr nebūs iespēja ārpus rindas iegādāties biļetes uz nākamā gada Dziesmu un Deju svētkiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
