Ukrainā nogādāti pirmie Latvijas ziedotie zemes droni ievainoto evakuācijai

"Šeit neviens nepadosies, šeit neviens negrasās padoties, šeit neviens neatdos savu zemi," par Ukrainā redzēto stāstīja Skrodele.

Viņa uzsvēra, ka braucienos uz Ukrainu komanda ne tikai nogādā palīdzību, bet arī izvērtē, kas frontē nepieciešams visvairāk. "Tas mums ļāva ļoti precīzi izvēlēties šai kampaņai šo mērķi ar zemes droniem," sacīja Skrodele.

Pēc viņas teiktā, vēl pagājušā gada nogalē daudzas brigādes pret zemes droniem izturējušās piesardzīgi, taču situācija strauji mainījusies. "Decembrī mums vēl bija brigādes, kas teica: mēs neesam droši par tiem zemes droniem. Šobrīd visi prasa zemes dronus," viņa sacīja.

Skrodele norādīja, ka ievainoto evakuāciju skaits ar zemes droniem brigādēs jau trīskāršojies. "Tiešām tā ir ļoti potenciāla sistēma, un šie zemes droni tiešā veidā glābj cilvēku dzīvības."

Viņa skaidroja, ka tehnoloģiju attīstība karā notiek ļoti strauji un karavīriem sākotnēji bijis grūti uzticēties jaunajām sistēmām. "Cilvēkiem nav tik vienkārši uzticēties tehnoloģijai, ka tā tevi izvedīs ārā," sacīja Skrodele.

Vienlaikus viņa atzina, ka frontē situācija kļūst arvien sarežģītāka, jo Krievijas izmantoto FPV dronu skaits ir milzīgs. "Jebkas, kas parādās frontē, uzreiz kļūst par mērķi," viņa sacīja.

Kampaņas laikā līdz šim saziedoti vairāk nekā 1,45 miljoni eiro, un lielākā daļa palīdzības jau nogādāta Ukrainā. "Šobrīd mūsu prioritātes joprojām ir zemes droni un transports. Transports ir absolūtākā prioritāte," uzsvēra Skrodele.

Viņa atklāja, ka Ukrainas brigādes nereti lūdz nosūtīt "jebko, kas brauc", jo transportlīdzekļi frontē tiek iznīcināti ļoti lielos apjomos.

Savukārt Pļaviņš uzsvēra, ka regulārie braucieni uz Ukrainu ļauj daudz precīzāk saprast armijas vajadzības un nodrošināt mērķētu palīdzību. Viņš norādīja, ka komanda regulāri dodas arī uz sarežģītākajiem frontes reģioniem."Mēs katru mēnesi braucam ne uz tām vieglākajām vietām," viņš piebilda.

Raidījumā tika stāstīts arī par palīdzību Jahidnes ciematam Čerņihivas apgabalā, kur Krievijas okupācijas laikā iedzīvotāji tika turēti skolas pagrabā.

Skrodele atklāja, ka fonda un Latvijas partneru atbalstītajā projektā atjaunotas 11 ģimeņu mājas. "Šajā braucienā mums bija simbolisks projekta noslēgums – mēs iestādījām katrā no mājām pa ābelei no Latvijas," viņa sacīja. Vienā no pagalmiem Latvijas ābeles iestādītas vietā, kur krievu tanki bija iznīcinājuši iepriekšējo dārzu.

Tikmēr Pļaviņš uzsvēra, ka palīdzības braucieni uz Ukrainu turpināsies arī turpmāk. "Neviens nedrīkst pagurt," viņš sacīja. "Par kādu cenu viņi cīnās – tas mums ir jānovērtē, ka mēs dzīvojam brīvā Latvijā."