Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs: Latvijas atbalsts Ukrainas pieņemšanai Eiropas Savienībā ir svarīgs

Par spīti karadarbībai, Ukrainas parlaments turpina darbu. Lielā mērā pateicoties arī tam, ka okupācijas spēki no Kijivas apkārtnes tiek atvilkti. Ukrainas parlamenta spīkers savus Latvijas kolēģus uzrunāja attālināti.

Uzruna Saeimas plenārsēdes darba kārtībā tika iekļauta kā pirmais darba kārtības punkts. Vēl īsi pirms tās parlamentā ieradās arī Ukrainas vēstnieks. Vairāki deputāti, arī Saeimas priekšsēdētāja, izteica atbalsta vārdus, kas jo sevišķi svarīgi ir atklāto pret cviliedzīvotājiem vērsto zvērību kontekstā: "Zvēriski nogalināti bērni un sievietes, bezjēdzīgas mierīgo iedzīvotāju slepkavības. Godināsim mūsu laikmeta līdzgaitnieku, Ukrainas iedzīvotāju piemiņu ar klusuma brīdi."

Uzrunā viņš pateicās Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), kura kopā ar Lietuvas un Igaunijas parlamentu spīkeriem marta beigās, solidarizējoties ar Ukrainas tautu un parlamentu, apmeklēja Kijivu. Stefančuks pateicās, ka Baltijas valstu parlamentu spīkeri atbalstīja Ukrainu grūtajā brīdī.

Ukrainas politiķu uzrunas citu valstu kolēģiem šobrīd nav retums. Ar to starpniecību tiek izteikta pateicība, kā arī mēģināts pārliecināt par Ukrainai svarīgiem lēmumiem. Latvija, kopā ar Lietuvu un Igauniju Ukrainas ieskatā ir darītāju galvgalī. Savu iespēju un ietekmes robežās, protams.

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka Baltijas valstu parlamenta priekšsēdētāji bija pirmie, kas atbrauca uz Ukrainu smagajā laikā. Viņa ieskatā, šis piemērs ir apbrīnojams.

"Es jūtu Latvijas atbalstu Ukrainai briesmīgo notikumu priekšā, ar kuriem saskaras Ukrainā. Krievijas okupanti, Krievijas vārmākas pastrādājuši briesmīgus noziegumus Kijivas apgabalos," Saeimas deputātiem sacīja Stefančuks.

Viņš pavēstīja, ka Ukrainā noris darbs pie tā, lai pārtrauktu draudzības līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc Ukrainas Verhovnas Radas spīkera paustā, nav pieņemami kaut kādā veidā atbalstīt jebkādas attiecības, turklāt vēl tās uzturēt ar Krieviju un Baltkrieviju.

Stefančuks norādīja, ka Ukraina neatbalsta un aizliedz pretinieka simbolikas lietošanu – tādas simbolikas lietošanu, kas atspoguļo vardarbību un Krievijas karu pret Ukrainu. Viņš pauda gandarījumu, ka arī Latvijā ir pieņemti lēmumi, lai aizliegtu Krievijas agresijas simboliku.

Viņš arī uzsvēra, ka šajā kontekstā ir jāpiemin Latvijas atbalsts, kas attiecas uz Krievijas saukšanu pie atbildības starptautiskajās institūcijās, piemēram, Latvija atbalstīja Ukrainas lietu Starptautiskajā tiesā, ko tā izskata saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Tāpat Stefančuks uzsvēra, ka Latvija veic arī citus soļus, lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu, piemēram, sadarbības līgumu laušana starp Latvijas un Baltkrievijas pilsētām. Piemēram, Tukums, Jelgava un daudzas citas pilsētas lauza šādus līgumus. Tāpat ir pārdēvēta iela, kurā patlaban atrodas Krievijas vēstniecība.

Viņš pateicās Latvijai arī par to, ka tā atbalstīja lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas. Ukrainas Verhovnas Radas spīkers akcentēja, ka Latvija dara ļoti daudz saistībā ar humāno palīdzību Ukrainai. Stefančuks pateicās par ieroču, munīcijas un citu svarīgu kravu piegādi Ukrainai.

"Katrai šāda piegāde nozīmē ne tikai to, ka mēs spējam labāk pretoties Krievijas agresijai, bet arī glābt dzīvības. Es vēlos uzsvērt Latvijas lēmumu, ka Latvijas pilsoņi, kas vēlas, var piedalīties Krievijas un Ukrainas karā Ukrainas pusē," sacīja Ukrainas Verhovnas Radas spīkers.

Tāpat viņš pateicās un uzteica Latvijas darbu Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Daudzi ukraiņu cilvēki meklēja patvērumu citās valstīs, tomēr Latvija ir labs piemērs bēgļu uzņemšanā. Tāpat Stefančuks augsti novērtēja Latvijas centienus saistībā ar sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Viņa ieskatā, tas nozīmē, ka Krievijai būs mazākas iespējas veikt agresīvus soļus pret citām valstīm.

Ukrainas Verhovnas Radas spīkers uzsvēra, ka sankcijām ir jābūt vēl skarbākām un stingrākām, kamēr mērķis nav sasniegts. Tāpat Ukraina ir pateicīga, ka Latvija atbalsta iniciatīvu saistībā ar tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju. Viņš atzīmēja, ka atsevišķs jautājums ir par Krievijas naftas un gāzes piegādēm Eiropas valstīm. Stefančuks pateicās Baltijas valstīm par to, ka Krievijas gāze un nafta nevar nokļūt Eiropas tirgū.

"Godātie kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja, esmu pateicīgs par katru jūsu lēmumu, par katru palīdzību, par katru eiro. Tikai kopā mēs varam uzveikt ienaidnieku. Mēs esam kopā, mēs esam solidāri. Patiesība ir mūsu pusē. Slava Ukrainai, slava Latvijai!" uzrunas noslēgumā Saeimas deputātiem sacīja Stefančuks.