Uzdod aizlāpīt "caurumus" repatriācijas kārtībā

Ministru kabinets 10. janvārī izskatīja pēc Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīvas sagatavoto informatīvo ziņojumu par izmaiņām Repatriācijas likumā, lai atrisinātu jautājumu par Krievijas pilsoņu intereses pieaugumu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, un uzdeva Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas paredzētu repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.

Kā zināms, Repatriācijas likums nosaka – repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Kādas izmaiņas plānotas?

• Ja cilvēks piecu gadu laikā nepārtraukti uzturējies Latvijā un apguvis valsts valodu A2 līmenī, tad repatriantam ir iespēja saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
• Tāpat ir paredzēts noteikt pārejas periodu, pēc kura beigām pārtraukt piešķirt materiālo pabalstu repatriantiem, kā arī pārtraukt Repatriācijas likuma darbību.

Kāpēc vajag izmaiņas likumā?

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem, neraugoties uz dažādiem mehānismiem, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot Latvijā.

Ja Likuma darbības sākuma posmā repatriācijas plūsmas bija vienmērīgāk sadalītas starp Austrumu un Rietumu valstu virzieniem, tad no 2010. gada 85% gadījumu repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem, Krievijas pilsoņu īpatsvaram 12 gadu griezumā sasniedzot vidēji 62% (Baltkrievija – 5%, Ukraina – 18%).

Īpaši pieaug Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits

2022. gadā Krievijas pilsoņu īpatsvars sasniedzis jau 81% no kopējā piešķirto repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statusu skaita. Pieteikumu skaits īpaši pieauga brīdī, kad Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā tika apdraudēta Krievijas ekonomiskā un starptautiskā stabilitāte. 2022. gadā saņemti jau 430 pieteikumi no Krievijas pilsoņiem, bet repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa statuss piešķirts 220 Krievijas pilsoņiem.

Izskaudīs tendenci

Informatīvajā ziņojumā par izmaiņām Repatriācijas likumā teikts, ka pēdējos gados uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuriem kāds no priekštečiem bijis latvietis vai līvs, taču kurām iepriekš nav bijusi saikne ar Latviju – Latvijā nedzīvo radinieki, ar kuriem tās uzturētu regulārus kontaktus, ne šie cilvēki iepriekš nav apmeklējušas Latviju, lai gan ceļojuši uz citām Eiropas valstīm. Tāpat šo cilvēku turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju.

Tendence saņemt uzturēšanās atļauju tikai tādēļ, lai varētu ērti pārvietoties Šengenas līguma dalībvalstīs, īpaši iezīmējās Covid-19 pandēmijas ceļošanas ierobežojumu laikā, kad Latvijas vēstniecībā Krievijā tika saņemts liels pieprasījumu skaits par iespēju saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, nereti atklāti atzīstot nodomu nedzīvot Latvijā, bet izmantot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķirtās priekšrocības. Pēc mobilizācijas kampaņas septembrī Krievijā jautājumus par repatriāciju uzdevuši cilvēki, kuras negatavojas pārcelties uz Latviju, bet vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, lai varētu pārcelties uz Latviju gadījumā, ja tiks pakļauti mobilizācijas prasībai.

Dokuments – pastāvīgās uzturēšanās atļauja dod iespēju pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka personas tiešām dzīvo Latvijā, ne to, ka tiek izpildīts integrācijas kritērijs, proti, valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Citiem ārzemniekiem šādu atļauju izsniedz tikai pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā un valsts valodas pārbaudes veikšanas. Arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze šajā jomā liecina, tik labvēlīgu attieksme uz etniskās piederības pamata pārsvarā nepraktizē.

Liels viltoto dokumentu īpatsvars

Vienlaikus PMLP, izskatot repatriācijas pieteikumus, konstatējusi lielu viltoto dokumentu īpatsvaru. Pēdējo gadu laikā veiktas aptuveni 217 pārbaudes aizdomās, ka dokuments ir viltots, uzsākti vismaz 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.

Pārtrauks Repatriācijas likuma darbību

Patlaban spēkā esošā repatriācijas kārtība būtu pārskatāma un Repatriācijas likuma darbība pārtraucama, jo faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Pašreizējos apstākļos personām piešķir repatrianta statusu, sedz pārcelšanās izdevumus un izmaksā normatīvajos aktos noteiktos ikmēneša pabalstus, bet faktiski lielākā daļa no šīm personām Latvijā neuzturas, bet pēc pabalstu saņemšanas turpina dzīvot savā izcelsmes valstī vai dodas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti meklēt darbu.