Uzrunātie pieminekļa Uzvaras parkā vietā lielākoties vēlas koncertzāli, sporta laukumu vai kafejnīcas

Uzvaras parkam piegulošā Hermaņa iela bija viena no retajām vietām, kur klātienē vērot okupācijas simbola gāšanu. Daļa te steidza jau desmitos no rīta, pametot ikdienas citus plānus.

"Tas mums latviešiem nav simbolizējis nekādu prieku, nekādu uzvaru. Tas saistījās ar sāpēm un nepatīkamiem brīžiem," pauda Matīss.

"Es gribu akcentēt, – ja nebūtu karš Ukrainā, ja nebūtu tūkstošiem kritušu cilvēku, diez vai latvieši saņemtos kaut ko tādu izdarīt kā tagad. Pateicoties ukraiņiem, varam atbrīvoties no vēstures paliekām," sacīja Raimonds.

Rēķinoties, ka gāšanas procesa ilgumu prognozēt grūti, līdzi ņemtas segas, saliekamie krēsli. Telefoni vērsti pret stabu. Paiet stunda, divas. Drīz rokas nogurst tvert vēsturisko mirkli. Pēc trim un četrām gaidīšanas stundām sākas skatīšanās pulkstenī, taču ļaudis prom neiet. Nedrīkst šādu brīdi palaist garām.

"Simbola nojaukšana ir ļoti būtiska latviešiem. Tas ir pašcieņas jautājums. Ņemot vērā, kas notiek Ukrainā," sacīja Gunta.

Ralfs Eilands

mūziķis

"Es biju viens no gājiena organizatoriem par atbrīvošanos no šiem pieminekļiem. Ne tikai fiziskā veidā, bet arī prātos un sirdīs. Šī ir svešas ideoloģijas pielūgsmes vietas iznīcināšana. Daļa zvana darba devējiem – atpakaļ birojā neatgriezīsies, strādās attālināti."

"Es biju pusdienu pārtraukumā, cerēju, ka tas viss beigsies salīdzinoši ātri, bet nē. Tāpēc esmu atgriezies darbā plenēra apstākļos. Ko darba devējs saka? Es daru savas lietas, viss tiks nodots laikā," sacīja Artūrs.

Un soctīkli šodien pilni ar foto, kā cilvēki tiešraidē dažādās vietās gaida tā sauktā okupekļa krišanu. Biroju ekrānos nevis "Excel" tabulas, bet gan obelisks. Mājās pie ekrāna popkorns.

Tikmēr Hermaņa ielā daudziem nāca virsū izsalkums. Lai tā sauktā okupekļa krišanas gaidīšanu klātienē neaizēno kurkstošs vēders, pie Uzvaras parka parādījās arī ēdienu kurjeri.

"Notikums ir reizi dzīvē. Pēc tam mazbērniem varēs vēl stāstīt, ka te bija milzīgs obelisks," sacīja Jānis.

Kad jau šķiet, nāksies te pasūtīt arī vakariņas, lielais brīdis ir klāt. Stabs krīt.

"Es raudu, es raudu aiz prieka. Mums visiem ir bijis briesmīgs gads," pauda Zane.

"Tas bija kaut kas, ko es tiešām gaidīju kā kaut kādu jauno gadu. Tas ir vienreiz mūžā. Pat rokas trīc," atzina Edgars.

Okupācijas simbola pazušana sevišķi emocionāla Mārtiņam. Padomju režīms salauzis viņa vectēva ģimenes dzīvi.

"Godīgi sakot, man ir zosāda. Brīdis ir nozīmīgs manai ģimenei. Es jūtu atvieglojumu ar to. Kaut kā varam palaist sāpes vaļā, kas ģimenei bijušas saistītas ar šo režīmu," atzina Mārtiņš.

"Skaņu es biju gaidījusi baigi trako, ka būs zemestrīce. Bija viegli, graciozi un forši. Profesionāli nostrādāts. Eleganti," teica Ance.

"Ļoti iespaidīgi. Viens no iespaidīgākajiem skatiem saistībā ar būvniecību. Fantastiski. Ir miers, tagad varam sākt domāt, ko tur celt vietā," atzina Kristaps.

Cilvēki jau sāka spriest, ko vajag vietā. Viena no visbiežāk dzirdētajām atbildēm – koncertzāle, sporta laukums, skeitparks, kvartāls ar kafejnīcām. Jebkas tāds, lai šeit 9. maijā nebūtu brīvas vietas pulcēties.

"Šampanietis ir mājās. Tieši no Francijas atvests. Tiks atkorķēts šovakar," sacīja Dita.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) šodien preses konferencē pavēstīja, ka Uzvaras parkā demontētā padomju pieminekļa vietā iecerēts pēc iespējas agrāk izveidot rotaļu un atpūtas laukumu bērniem un jauniešiem. Tas gan ir īstermiņa plāns un atpūtas laukumu varētu izveidot nākamā gada laikā, līdz ko pašreizējie būvnieki noslēgs viņiem uzticētos darbus.

Pirmās fāzes noslēgums. Ceram pēc iespējas ātrāk sākt parka labiekārtošanas darbus. pic.twitter.com/dkIXsd7gSN

— Mārtiņš Staķis (@MStakis) August 25, 2022

Savukārt par ilgtermiņa plāniem šai vietai vēl gaidāma diskusija, norādīja mērs.