Vai Latvijā pastāv dzimumu vienlīdzība darba tirgū? Algas to neatspoguļo
Latvijā joprojām sievietes vidēji pelna mazāk nekā vīrieši, kam ir daudz dažādu iemeslu un ne vienmēr tā ir diskriminācija. Dzimumu vienlīdzības rādītāji Latvijā būtiski neatšķiras no Eiropas Savienības vidējiem, bet ir nozares, kurās nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem darba tirgū ir izteiktāka, vēsta TV3 Ziņas.
Lai arī dzīvojam 21. gadsimtā un sabiedrība mainās, tomēr, ja runājam par darbu – tur līdz dzimumu vienlīdzībai vēl ejams tāls gabals. Aizvien daudz profesijas vai ieņemamos amatus dala vīriešu un sieviešu kategorijās. Turklāt bieži vien tieši par labāk apmaksātu pozīciju uzskatīta tādu, kas pienākas vīrietim.
Dati rāda to, ka sievietes strādā nozarēs, kur atalgojums ir vidēji zemāks – tā ir tirdzniecība, izglītība un medicīna. Bet vīrieši izteikti vairāk strādā nozarēs, kur algas ir lielākas – informācijas tehnoloģijās (IT), celtniecībā. Šajā dalījumā lielu lomu spēlē sabiedrībā valdošie stereotipi, ne tik daudz cilvēka prasmes.
"Varam redzēt, ka uz tādām klasiskām sieviešu profesijām, kā, piemēram, biroja administrators, tomēr piesakās sievietes, vai celtnieks, tur piesakās tomēr noteiktu dzimumu cilvēku. Lielākas pārmaiņas ir redzamas IT nozarē, tur aizvien vairāk tiek popularizēts, ka šis darbs ir arī sievietēm, ka nav tā, ka tehniskās lietas ir tikai vīriešiem, arī sievietes tos var ļoti labi veikt."
Pērn sievietēm darba samaksa valstī bijusi par aptuveni 14% zemāka nekā vīriešiem. Šī atšķirība gan pakāpeniski mazinās; Latvija Eiropas Savienības valstu rindā ir aptuveni vidū. Vislielākā atalgojuma starpība dažādiem dzimumiem ir apdrošināšanas un finanšu nozarē, kur algas atšķiras pat par 36%.
Kā norāda Sabiedrības integrācijas fondā, runa nav tikai par to, ka vīrieši sev izcīna lielākus algu pielikumus, bieži vien pašas sievietes sevi novērtē par zemu.
"Šajos stereotipos nedzīvo tikai vīrieši, tajos dzīvo visi, arī sievietes. Tas nozīmē, ka sievietes arī mēdz paprasīt mazāku algu, šeit ir būtiski, ka darba devējs neizmanto šo situāciju, un piedomā pie tā, ka nebūtu jābūt dzimuma atšķirībām, un tomēr, ja sieviete pajautā mazāku atalgojumu, bet vīrietis tajā pašā uzņēmumā, to pašu darbu darot, saņem lielāku atalgojumu, tad būtu tomēr jāsalāgo šī atšķirība."
To, ka galvenais ir nevis dzimums, bet gan cilvēka profesionālās prasmes, uzsver arī Zvanu centrā "Sonido", vienlaikus, piebilstot – darba devējam tomēr ir ļoti svarīgi paredzēt, kā darbinieki tiks galā ar pienākumiem. Viņas vadītājā darba vietā strādā ap 70% sieviešu.
"Tajā brīdī, kad ir ienākošais zvans un ir jārisina problēma, tad sievietes tajos brīžos ir empātiskākas un līdz ar to bieži vien problēmas risinājuma daļa ir tieši uzklausīšana, un tikai pēc tam seko atrisināta problēma. Savukārt projekti, kuri ir vairāk tehniski, tur prasās pēc vīriešiem."
Tagadējā uzņēmēja gan reiz pati uz savas ādas pieredzējusi diskrimināciju darbā.
"Strādāju lielā kompānijā un darbiniekiem bija iespēja no savas vidus izvirzīt sevi augstākām pozīcijām, un es pēc rezultātiem biju labākā, bet man pateica, diemžēl, Inga, tu nederi, jo sieviešu kolektīvam vajag vadītāju vīrieti," atzīst zvanu centra "Sonido" vadītāja.
Kā netiešu diskrimināciju var uzskatīt gadījumus, kad, piemēram, sievietēm nedod iespēju strādāt atbildīgos amatos, kur arī alga ir lielāka, jo darba devējs lūkojas, vai konkrētais darbinieks spēs apvienot darbu ar ģimenes dzīvi un raugās, cik augšupejoša bijusi karjera.
"Vīrietim šī darba pieredze ir lielāka, jo sievietēm pa vidu ir bērnu kopšanas atvaļinājums un līdz ar to arī darba pieredze ir mazāka. Līdz ar to vīrietim ir lielākas iespējas cīnīties par šo algas pielikumu.
Vecāku organizācija "mammām un tētiem", savukārt, norāda, ka strādājošas mammas bieži vien darba vidē piedzīvo pret sevi vērstu negatīvismu.
"Vērojums, ka darba devējiem visu laiku tā kā pietrūkst kāda darbinieka, un tas nozīmē – ja saslimst kādam darbiniekam bērns, un ir jāņem slimības lapa, tad, jā, kolēģi, mēdz skatīties šķībi. Nu jā, atkal tev tie bērni slimo un man tavi darbi jādara, un veidojas ļoti nekomfortabla sajūta."
Turklāt organizācijā veiktā aptauja liecina, ka faktiski vairumā gadījumu tieši mammas, nevis tēti bērnu slimošanas laikā ņem slimības lapas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
